Dieva Dēls dzīvo savās nākamājās Ciešanās. Šīm Ciešanām būs jābūt kaut kam spēcīgam, visaptverošam, visus spēkus izsmeļošam. Viņš ir apņēmības pilns Tēva kausu iztukšot visu pilnībā. Un tāpēc, ka pasaule jāatpestī pilnībā, Viņš uz saviem pleciem nesīs ne tikai reālus, faktiskus grēkus, bet arī katru atkrišanu no labā, katru vilcināšanos un pretestību.
Gudrības dāvana ir būtiski nepieciešama dievišķā tikuma – mīlestības – attīstībai (1Kor 2,7–10). Bez šīs dāvanas mīlestība un līdz ar to arī kristīgais svētums nevar sasniegt savu briedumu un pilnību.
Sociālo mediju laikmetā paškritisms un perfekconisms ir izspraukušies uz āru un kļuvuši redzamāki nekā jebkad agrāk. Mēs aizvien vairāk koncentrējamies uz būšanu “perfektiem”: lai mums būtu perfekta ķermeņa uzbūve, lai mums būtu perfekts darbs vai perfekta māja. Patiesībā, šī tiekšanās pēc “perfektuma” padara mūs arvien nelaimīgākus, tāpēc ka zaudējam koncentrēšanos uz to, pie kā cenšamies strādāt.
Jau ilgāku laiku pasaulē un Baznīcā virmo diskusijas par pēcsinodes apustulisko pamudinājumu “Amoris laetitia” (AL). Arī mūsu zemē parādās intensīvāka interese par šo dokumentu. Vispirms jau tāpēc, ka izdevniecība “KALA Raksti” gatavojas izdot šī dokumenta tulkojumu latviešu valodā, un it sevišķi, kad daudzos ārzemju portālos tika publicēta ziņa, ka kardināls no Latvijas, Jānis Pujats, izsakot savu privāto viedokli, ir parakstījis trīs Kazahstānas un divu Itālijas bīskapu paziņojumu, kas ir viņu “publisks un nepārprotams patiesības apliecinājums“, veltīts Baznīcas mācībai par Laulības nešķiramību, un kas ir kā “žēlsirdības kalpojums patiesībā” šodienas Baznīcai un pāvestam.
Plānot Jaunajā gadā sākt ievērot diētu ir tik neoriģināli. Un plus arī tas, ka šīs apņemšanās parasti nedarbojas, vismaz ne ilgstoši. Vai tik neesat jau pirmajā dienā ar to izgāzušies? Kad prātojam par to, kā nākošajā gadā kļūt labākiem, garīga rakstura apņemšanās būtu jāizvirza saraksta augšgalā. Šādi mērķi var mūsos radīt izmaiņas, kas būs nozīmīgākas, un, pilnīgi noteikti, pastāvīgas.
Reizēm katoļiem nākas apmeklēt baznīcas ēku, kura nav tipiska parastā draudzes baznīca. Tai piemīt majestātisks skaistums, aiz kura slēpjas bagātīga celtnes vēsture. Dažreiz šīs baznīcas sauc par bazilikām, bet citreiz - par katedrālēm. Kāda tad ir atšķirība?