Gandrīz 30% no visiem pāvestiem ir pasludināti par svētajiem: sākot ar sv. Pēteri, kurš bija pirmais pāvests un pēc Kristus pavēles ganīja Dieva tautu, 52 no pirmajiem 55 pāvestiem kļuva par svētajiem katolicisma pirmajos 500 gados. Pēdējā tūkstošgadē tikai septiņi pāvesti iecelti svēto kārtā, un astotais par tādu tiks pasludināts š. g. oktobrī, kad pāvests Francisks visai pasaulei paziņos, ka pāvests Pāvils VI dzīvojis svētu dzīvi un nu ir uzņemts pie Dieva debesīs. Pāvests Francisks beatificēja viņu 2014. gada 14. oktobrī, un pēc mazliet vairāk nekā četriem gadiem viņš tiks pasludināts par svēto.
Viena no pāvesta regālijām ir Zvejnieka gredzens jeb Annulus Piscatoris (lat.) – zelta gredzens, uz kura attēlots apustulis Pēteris laivā ar tīklu, simbolizējot apustuļus kā “cilvēku zvejniekus” (Mk 1,17). Šis gredzens sākotnēji kalpoja gan kā pāvestības simbols, gan kā zīmogs, taču mūsdienās pāvestam ir savs atsevišķs īpašais zīmogs, ar kuru tiek apzīmogoti dokumenti. Neskatoties uz to, ka zīmoggredzenam vairs nav praktiskā pielietojuma, senā tradīcija jaunajam pāvestam uzvilkt pirkstā Zvejnieka gredzenu joprojām ir dzīva. Vai šis gredzens patiešām saglabājies kopš paša pirmā pāvesta laikiem?
Gatavojoties Pāvesta Franciska vizītei Baltijas valstīs, ir svarīgi iepazīties ar pāvesta sludināto mācību, bet tāpat vērtīgi ir atgriezties pie pirmsākumiem un ieklausīties, ko Baznīcai ir mācījis pirmais pāvests – Kunga apustulis Pēteris.
Priesteris Džons Bartuneks (John Bartunek LC, S.Th.D.) sniedz atbildi kādam lasītājam, kurš jautā: “Tēv Džon, daudzi garīgo rakstu autori un svētie brīdinājuši būt piesardzīgiem attiecībā uz pārmērīgu ziņkāri. Kāpēc? Ziņkāre ved pie zināšanām, bet zināšana ir tikums. Tad kā gan ziņkāre var būt slikta?
Iespējams, daudzi atceras pāvestu Jāni Pāvilu II ar sarkanajām kurpēm kājās vai arī ir izbrīnīti, kāpēc pāvests Francisks tādas nevalkā. Bet vai jūs zinājāt, ka šīs sarkanās kurpes ir tikpat antīkas, kā pati Baznīca? Vai arī to, ka tām ir arī īpaša, savā ziņā simboliska nozīme?
Pasaki man, kas ir tavi draugi, un es pateikšu, kas esi tu. Šī austrumnieku paruna nav jāuztver kā jautājums, bet kā apgalvojums. Proti, es varu ļoti daudz uzzināt par tevi, raugoties uz taviem draugiem un uz sabiedrību, kurā tu izvēlies uzturēties.
Piedāvājam žurnālā "Katōļu Dzeive" (Nr.6, 1993.) publicēto rakstu, kas tapis 1993. gadā, kad Latvija gatavojās uzņemt ciemos toreizējo pāvestu Jāni Pāvilu II, un nav zaudējis aktualitāti arī šodien, gaidot pāvesta Franciska viesošanos mūsu zemē. Skaidrojumu par apustulisko pēctecību un pāvesta nemaldību, rakstā sniedz toreizējais seminārists, tagadējais teoloģijas doktors un priesteris, Pauls Kļaviņš.
Aizlūgšanas lūgšana ir svarīgs aspekts katra cilvēka lūgšanas dzīvē. Vai esi kādreiz dzirdējis kādu jautājam: “Vai tu varētu par mani aizlūgt, palūgties?” Tas ir diezgan bieži sastopams gadījums, un tas norāda uz lūgšanas, īpaši lūgšanas par citiem, svarīgo nozīmi.
Dāvanu dāvana, Paraklēts, Padomdevējs un Mierinātājs, Draugs, Svētdarītājs, viena no trim Vissvētās Trīsvienības dievišķajām Personām – šie ir daži no daudzajiem un dažādajiem tituliem, kas doti Svētā Gara Personai. Mēs esam lasījuši par Svētā Gara spēku pārvērst grēciniekus par dižiem svētajiem, kā tas redzams apustuļu gadījumā, it sevišķi, Sīmaņa – Pētera dzīvē. Svētais Jānis XXIII teicis: “Svētie ir Svētā Gara meistardarbi.” Nākamie svētie varam būt arī tu un es.
Daži fakti par pāvestu Francisku, ko viņš par sevi pats atklājis vairākās intervijās, kad vēl bija Buenosairesas arhibīskaps Horhe Marija Bergoljo un vēlāk jau kā Romas bīskaps.
Raksti
