Šodien visu konfesiju ietvaros, ņemot vērā garīguma atdzimšanas nepieciešamību Latvijā, daudz tiek runāts par meditāciju, kristīgo meditāciju. Par to varam tikai priecāties! Cilvēkos ir izteiktas vai apslēptas slāpes pēc Dieva, ko garīgi var piedzīvot lūgšanā. Mūsdienu cilvēks ir noguris no patērētāju sabiedrības tukšuma un materiālisma, kas ar to saistīts, jo cilvēks nedzīvo no maizes vien, kā Jēzus atbild kārdinātājam tuksnesī. Tā ir laba reakcija, meklējot pēc tā, kas dziļāks.
Tāpat kā mūsu ķermenim uzbrūk dažādas slimības, arī mūsu dvēseli var satricināt iekšējas traumas, kompleksi, bailes, vēlēšanās atriebties, visāda veida nedrošība. Vēl vairāk – daudzos gadījumos fiziskie traucējumi ir psiholoģiskā līdzsvara trūkuma ārējās pazīmes. Un kad tas tiek atgūts, izzūd arī fiziskie traucējumi, raksta priesteris Emiliano Tardifs.
„Pateicoties naudai, mūsu sabiedrība var apmierināt elementārās vajadzības. Bez tam, nauda ļauj iegūt izglītību, attīstīt kultūru un zināmu labklājību. Nauda veic būtisku funkciju ikdienas dzīvē,” raksta Šveices bīskapi, gatavojoties nacionālajiem svētkiem 1. augustā.
30. jūnijā Liepājas Svētā Jāzepa katedrālē notika Svētā Mise, kurā V.Lapelis pateicās Dievam par svētību savā kalpošanā un cilvēkiem, kas bijuši kopā ar viņu, kamēr viņs kalpoja kā bīskaps Liepājas diecēzē. Šo notikumu gaitā bīskaps sniedza arī nelielu interviju laikrakstam "Kurzemes Vārds".
Jaunavas Marijas godināšana Livonijā, t. i. Latvijā un Igaunijā, sākās ar kristīgās ticības ieviešanu. Par to liecina Jaunavas Marijas vārdā iesvētītās baznīcas, kapelas, altāri, viņas svētku dienās, kā arī vairāku senās Rīgas brālību dibināšana un darbība viņas aizbildnībā.
Kā izturēties pret ziņkārīgo izprašņāšanu no kaimiņienes, kura uzstājīgi vēlas uzzināt detaļas par nepatīkamo konfliktu mūsu ģimenē. Negribu būt nepieklājīga, bet patiesība par konfliktu ir tāda, ka to nevaru atklāt, jo tad es justos pazemota. Izlokos kā zutis, bet man paliek nepatīkama sajūta. No jaunības atceros (bet par to īsti neesmu pārliecināta), ka katehēts mums skaidroja, ka uz lūgumiem aizdot naudu drīkst atbildēt: „Man nav”. Vai katehēts būtu varējis tā sacīt? Un, ja tas tā ir, tad varbūt ir kādi „vārtiņi”, caur kuriem drīkstētu aizmukt no ziņkārīgu cilvēku uzmācības?
Grāmatā "Sātana izdzinēja stāsts", ko nesen izdevis apgāds "Zvaigzne" un kurā apkopotas Romas katoļu Baznīcas galvenā eksorcista jeb sātana izdzinēja Gabriēles Amorta piezīmes, atradu atbildes uz jautājumiem, par kuriem bija jādomā pēc tikšanās Rīgā ar karmelītu mūku Maksimiliānu (attēlā).
Mīlestību varētu salīdzināt ar situāciju, kad mēs uzņemamies palīdzēt otram cilvēkam pārkļūt pāri okeānam. Mums ir kopīga laiva un airi, un tikai divatā ir iespējams tikt līdz galam.
Šis jautājums Latvijā tiek bieži uzdots dažādās sabiedrības un arī kristīgo konfesiju aprindās. Tas var parādīties Ziemas saulgriežos (bluķa vakarā) svinot Ziemassvētkus, vai arī Lieldienās –pavasara saulgriežos, kad svinot pavasara un saules atnākšanu, mēģina palīdzēt zemes atmodai, nodrošinot zemes auglību, vai arī Jāņos – vasaras saulgriežos. Kāda vērtība ir šīm tradīcijām? Vai ir vērts tās turpināt?