Gatavojoties svēto apustuļu Pētera un Pāvila svinībām, Svētais tēvs, pastorālo rūpju vadīts, ir nolēmis piešķirt ticīgajiem viņu svēttapšanai nepieciešamos garīgos dārgumus, lai viņi ar jo lielāku degsmi šai īpašajā laikā, kas saistās ar Tautu apustuļa dzimšanas 2000 gadu atceri, sākot ar, galvenokārt, svētā Pāvila godam veltīto svētku pirmajām Vesperēm varētu atjaunot un stiprināt pārdabiskās pestīšanas mērķus.
29. jūnijā plkst. 12.00 Daugavpils Sv. Pētera draudzē notiks Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskapa Jāna Buļa vizitācija, kas sakrīt ar Sv. Pāvila gadu, ko Romas Pāvests pasludinās dienu iepriekš – 28. jūnijā, un ar šī dievnama 160 gadu jubileju. Draudzes dekāns Aleksandrs Madelāns “Latgales Laikam” pastāstīja par baznīcas vēsturi un saņemtajām Dieva žēlastībām.
Mēģiniet atcerēties dažus no savas dzīves sāpīgajiem brīžiem. Vai starp tiem ir tādi, par kuriem jūs šodien jūtaties pateicīgi, jo tie palīdzējuši jums augt un mainīties?
Lasot Svētos Rakstus, jau no pirmās lappuses uzzinām, ka Dievs uzrunā cilvēku, izraisot esamībā ar savu dzīvības vārdu debesis un zemi, gaismu un ūdeni, dzīvas būtnes, vīrieti un sievieti, visu pastāvošo. Viņa vārds piešķir nozīmi visam redzamajam, nostādot to cilvēka rīcībā. Pašam cilvēkam, brīvai un racionālai būtnei, Dievs izvirza vēl augstākus mērķus: „Esiet svēti, jo Es esmu svēts” (Lev 11:44).
Maija mēneša beigās, kad suiti pulcējās Alsungas pagasta Krustiņos uz tradicionālo katoļu lūgšanu vakaru pagalmā pie krusta, tur no Liepājas ieradās arī Kurzemes diecēzes bīskaps Vilhelms Lapelis.
Augustīns (354. – 430.) ir viena no izcilākajām personībām mūsu Eiropas kultūras iesākumos. Zināmā mērā varētu teikt, ka viņš ir visas modernās literatūras tēvs: bez Augustīna Atzīšanās (ap 400.) literatūra nebūtu attīstījusies tāda, kāda tā ir šodien, gluži tāpat kā bez De Civitate Dei (415) nebūtu attīstījusies vēstures filozofija. Atzīšanās jau kopš tās uzrakstīšanas ir tikusi gan mīlēta un novērtēta, gan apstrīdēta, kā tas vēsturē bieži noticis ar izciliem darbiem.
"Praids nav nevainīga cilvēku pastaiga pa krastmalu vienlīdzības un iecietības vārdā - tā ir ideoloģiska darbība ar mērķi pārveidot sabiedrības pamatstruktūras", intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" teicis Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.
Jāņa Pāvila II aicinājums skatīties patiesībai acīs vieš cerības un atsedz ļoti pamatīgu cilvēciskās dabas izpratni, uzsverot, ka cilvēka garīgajām ilgām piemīt liels spēks, bet tajā pat laikā viņu sasaista iekšējais trauslums un dažādas bailes.
"Kad nāks pār jums Svētais Gars, tad jūs saņemsiet Viņa spēku un jūs būsiet mani liecinieki" (Apd 1,8)
Pēc augšāmcelšanās četrdesmit dienu laikā Jēzus vairākkārt parādījās mācekļiem un tad, būdams miesā, pacēlās Debesīs. Šo notikumu sauc par Debeskāpšanu. Pēc neilga laika, Vasarsvētku dienā, mācekļi redzamā, iespaidīgā veidā saņēma Svēto Garu. Tas nonāca pār viņiem uguns mēlēs un zemei nodrebot.
Vai Jēzus figūra islāmā ir salīdzināma ar Jēzu kristietībā? Ar ziņu aģentūras AsiaNews starpniecību to noskaidrot mēģina ēģiptiešu izcelsmes jezuīts Samirs Khalils Samirs. Vispirms viņš uzdod divus jautājumus – „vai Jēzus Korānā ir tas pats, kas Jēzus Evaņģēlijos?” un „vai kristiešiem tāpat, kā musulmaņiem, par pravieti būtu jāuzskata Muhameds?”
Raksti
