"Taču Konservatīvās Bībeles projekta autori [..] ir pārliecināti, ka mūsdienu pētnieki Bībeles tekstā iekļāvuši liberālus uzskatus un nevēsturiskus iestarpinājumus, pārvēršot Jēzu par personu, kas nav nekas vairāk kā labu nolūku vadīts sociālais darbinieks, kurš bārstās ar pliekanām banalitātēm." (LETA, 2009. gada 4. decembrī)
Iepriekšējā rakstā varējām lasīt, cik ļoti Arsas prāvesta dzīvē svarīga bija draudzība ar Dievu. Tikai tādēļ, ka viņš sirdī bija vienots ar Dievu, viņa priestera dzīve nesa tik daudz augļu. Viņš ir patiess Kristus vārdu: „Kas mājo manī un es viņā, nes daudz augļu, jo bez manis jūs neko nespējat” (Jņ 15,5) liecinieks.
Vecāki ir vienīgie cilvēki pasaulē, ar kuru starpniecību Dievs mani ir radījis. Ja es augstu vērtēju dzīvības dāvanu, tad saprotu, ka šī situācija ir vienmēr asimetriska, un tāpēc man ir ne tikai jāciena, jārūpējas par dažādām vecāku vajadzībām, bet arī jāizrāda viņiem gods.
Šajā priesterības gadā, kurš iesākās 18. jūnijā, ļausimies, lai mūs pārdomās vada sv. Jāņa Marijas Vianeja – īsta Dieva drauga, ticības un lūgšanu cilvēka – piemērs.
24. decembrī Svētā Pētera bazilikā pāvests svinēja Ziemassvētku Misi. Tajā piedalījās Romas kūrijas kardināli un bīskapi, diplomātiskā korpusa pārstāvji, tostarp Latvijas pilnvarotais vēstnieks pie Svētā Krēsla Einars Semanis, kā arī vairāki tūkstoši svētceļnieku no daudzām valstīm.
Atceros, ka reiz lasīju kāda svētā domas par Jēzu Kristu, kur viņš runāja par Kristus trīskārtējo atnākšanu, kas mani ļoti uzrunāja. Īsumā pievērsīšu uzmanību šai tēmai, jo domāju, ka katram ticīgajam ir jāapzinās un jāpieņem ne tikai Jēzus Kristus vēsturiskā piedzimšana, bet arī jāizdzīvo viņa atnākšanas.
Ar sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā vērsās itāliete Soile Lautsi, jo skolā, kuru apmeklē viņas bērni, uz klases sienas atrodas krusti. Pēc Soile Lautsi vārdiem, šie krusti traucē viņai audzināt bērnus saskaņā ar saviem uzskatiem.
Šī gada 19. jūnijā –Vissvētās Jēzus Sirds svētkos – iesākās gads, veltīts priesterībai, kurā pāvests Benedikts XVI ieteica Svēto Arsas prāvestu kā piemēru visiem priesteriem.
Raksti
