Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Mieram tuvu

Priestera komentārs parastā liturģiskā laika XXIX svētdienas Sv.Mises lasījumiem (16.oktobris)
16.10.2005 pl. 09:51

Priesteris Gatis Bezdelīga

Dienas lasījumi

Farizeji notur apspriedi, kā Jēzu apsūdzēt. Tie izdomā dažādus jautājumus — par lielāko bausli, par nodokļiem. Viņi ir pārliecināti, ka jebkurā gadījumā varēs Jēzu apsūdzēt, jo uzskata, ka uz šo jautājumu var būt tikai divas atbildes — "jā" vai "nē".

Ja Jēzus teiktu, ka nodokļus nevajag maksāt, farizeji Viņu nosūdzētu romiešiem, sakot, ka Jēzus kūda tautu pret valdību; ja Jēzus atbildētu, ka nodokļi ir jāmaksā, tad Viņš nebūtu Izvēlētās tautas cilvēks un pretotos Mozus likumam.

Tā pasaule izdomā jautājumus, lai apsūdzētu Kristu un Viņa Baznīcu. Bet patiesībā pasaules valdnieks Kristum grib pateikt: "Tu neesi man vajadzīgs! Vai Tu atnāci mūs mocīt? Nokāp no krusta un atstāj to! Pielūdz mani!" Pasaulei ir vajadzīgi citi pielūgsmes objekti — manta, karjera, miesa, tehnoloģijas. Nepārtraukti pasaule vēlas Kristu padzīt. Iemesls? Lai nebūtu, kas pamodina sirdsapziņu, lai nebūtu neviena, kas runātu patiesību par Dievu un cilvēku, lai sajauktu ceļu uz debesīm.

Brālis Rožē visu mūžu nesa pasaulē patiesību un cīnījās pret varmācību un meliem, bet viņu nogalināja dievkalpojumā — lūgšanā. Dievs parāda, ka, tāpat kā Kristum sekoja sātans, tāpat arī patiesības un miera nesējiem blakus būs tie, kas sēj melus un nāvi.

Pasaule neprasa Kristum: "Vai Tu esi Tas, kuram jānāk?" To jautāja Jānis Kristītājs, jo viņš meklēja patiesību. Patiesību par Jēzu, vai Viņš ir Tas, uz kuru cilvēks var likt savu cerību un saņemt palīdzību. Pasaule rūpējas par to, lai pat netiktu radīti apstākļi, kuros šādus jautājumus varētu uzdot, lai skolās netiktu mācīta kristīgā mācība, lai bērniem netiktu pasludināta Kristus patiesība.

Vecā Derība apliecina, ka Dievs ir ikvienas patiesības avots. Viņa Vārds ir patiesība. Viņa Likums ir patiesība. "Tava patiesība ir spēkā no paaudzes uz paaudzi." (Ps 119, 90) Tātad tas pieder pie cilvēka cieņas, ka viņš dabiski tiecas pēc patiesības. Vatikāna II koncils liecina: "Saskaņā ar cilvēcisko cieņu, kas piemīt visiem cilvēkiem kā personām, pati viņu daba mudina un morālais likums tiem uzliek par pienākumu meklēt patiesību — vispirms jau to, kas attiecas uz reliģiju. Tāpat viņiem pienākas arī pieņemt iepazīto patiesību un visu savu dzīvi virzīt atbilstoši šīs patiesības prasībām."

Tas, protams, ir labi. Tomēr arī tik grūti ir savu dzīvi virzīt patiesībā, lai nerīkotos līdzīgi farizejiem, kuri vēlējās Jēzu padzīt, apsūdzēt un nonāvēt, lai Viņš netraucē viņu neapzinātajā ceļā uz elli. Kā pastāvēt patiesībā? Svētais Jānis Hrizostoms, mācot savai draudzei, kā satikt Dievu un kā iet patiesības ceļu, sacīja: "Izsūdzi savus grēkus, lai iemantotu piedošanu. Jo tam, kurš izsūdz grēkus, grūtāk tajos atgriezties. Apsūdzi sevi savos grēkos. Piedod savam tuvākajam. Neievēro apvainojumus, apvaldi dusmas."

Ja jūs piedosiet cilvēkiem viņu grēkus, tad arī Debesu Tēvs piedos jūsējos. Lai dziļa un dedzīga ir lūgšana, kas plūst no tavas sirds. Žēlsirdība — tai ir liels spēks, kas paceļ cilvēku patiesos Dieva godības augstumos. Samierināšanās — izlīgšana ar Dievu un tuvāko.

Varbūt tas ir pretēji visam, ko pasaule grib un uz ko cilvēku vedina. Bet ar Dieva patiesību un Viņa gudrību tu uzvarēsi.

Priesteris Gatis Bezdelīga, Saldus
No ikmēneša izdevuma Mieram tuvu
2005.g. oktobris, nr.10 (75)