Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Mieram tuvu  Lasījumi

02.10.2005

Parastā liturģiskā laika XXVII svētdiena

Šodien Baznīca svin: Svētie Sargeņģeļi  

Ticība sargeņģeļiem balstās pārliecībā, ka ikvienai dvēselei ir kāds eņģelis, kas dvēseli pavada šīs dzīves laikā un palīdz tai atrast ceļu pie Dieva.

Ticība eņģeļiem kā Dieva vēstnešiem aizsākas jau ļoti senā pagātnē. Ķerubi sargāja Ēdenes dārzu, lai Ādams un Ieva vairs nevarētu tur atgriezties. Eņģeļi pasargāja Lotu, kad tika iznīcinātas Sodomas un Gomoras pilsētas. Eņģelis Miķelis ir pieminēts vairākās Bībeles vietās, eņģelis Rafaēls galvenokārt parādās Tobija grāmatā, savukārt eņģelis Gabriēls pasludina Pestītāja iemiesošanos.   

Arī pārliecībai par to, ka ikvienam no mums ir savs sargeņģelis, ir ļoti senas tradīcijas. Daudzus gadsimtus atpakaļ to arī apstiprināja Baznīca: “Jēzus teica: “Pielūkojiet, ka jūs nevienu no šiem mazajiem nenicināt, jo es jums saku: viņu eņģeļi debesīs vienmēr redz mana debesu Tēva vaigu.” (Mt 18:10)  
Svēto Sargeņģeļu svētku svinēšanas aizsākumi ir meklējami jau senātnē, bet plašāk tie tika svinēti jau 16.gadsimtā. 1608.gada 27.septembrī pāvests Pāvils V šos svētkus ielika universālajā Baznīcas kalendārā.

Savukārt Austrijas Ferdinands šos svētkus lika svinēt visā Svētās Romas impērijā.


Dienas lasījumi

Lasījums no pravieša Isaja grāmatas (Is 5, 1-7)

Es dziedāšu manam mīļotajam mana drauga dziesmu par viņa vīnadārzu: Manam mīļotajam bija vīnadārzs auglīgā kalnā. Un viņš tam apkārt uzcēla žogu un no tā aizvāca akmeņus, un tajā iestādīja izmeklētus vīnakokus, un tā vidū uzbūvēja torni, un tajā ierīkoja vīna spiestuvi, un gaidīja, kad tas nesīs vīnogu ķekarus, bet tas deva skābas meža vīnogas. Tā nu tagad, Jeruzālemes iedzīvotāj un Jūdas vīrs, spriediet tiesu starp mani un manu vīnadārzu! Kas man vēl bija jādara manam vīnadārzam, bet es to tam neizdarīju? Kādēļ es gaidīju, lai tas nestu vīnogu ķekarus, bet tas deva meža vīnogas?

Un tagad es jums teikšu, ko es izdarīšu savam vīnadārzam: es nojaukšu tā žogu, un tas tiks izpostīts, es noārdīšu tā mūri, un tas tiks izmīdīts. Un es to atstāšu novārtā, tas netiks apgriezts, nedz uzrakts, tā ka saaugs ērkšķi un dadži. Un mākoņiem es pavēlēšu, lai pār to nenolīst lietus.

Jo debespulku Kunga vīnadārzs ir Izraēļa nams, un Jūdas vīri — Viņa izvēlētā atvase. Es gaidīju, ka viņi ievēros taisnību, bet, lūk, noziedzības, un gaidīju likumību, bet, lūk, nekrietnība.


Psalms 80 (79)

Refrēns: Kunga vīnakalns ir Viņa tauta.

No Ēģiptes Tu pārcēli vīnakoku,
Tu izdzini pagānus un viņu iedēstīji.
Savas atvases viņš izplēta līdz jūrai
un līdz pat Upei — savus dzinumus. (Refrēns)

Kāpēc Tu nojauci viņa mūrus,
un viņa augļus plūc visi, kas iet garām pa ceļu?
Viņu izrakņā mežacūkas,
un lauka zvēri viņu apgrauž. (Refrēns)

Debespulku Dievs, atgriezies,
paskaties no debesīm,
uzlūko un apraugi šo vīnakoku,
un pasargā viņu, ko ir iestādījusi Tava labā roka,
atvasi, ko Tu sev esi nostiprinājis. (Refrēns)

Mēs neatkāpsimies no Tevis.
Tu uzturi mūs dzīvus,
un mēs piesauksim Tavu Vārdu.
Kungs, debespulku Dievs, atjauno mūs atkal,
rādi gaišu savu vaigu, un mēs būsim glābti. (Refrēns)


Lasījums no svētā apustuļa Pāvila vēstules filipiešiem (Flp 4, 6-9)

Brāļi, neraizējieties ne par ko, bet visās lietās savas vajadzības dariet zināmas Dievam lūgšanā un pateicības pilnos lūgumos. Un Dieva miers, kas pārspēj katru saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu prātus Kristū Jēzū.

Un beidzot, brāļi, visu, kas vien ir patiess, kas ir godājams, kas taisnīgs, kas tīrs, kas patīkams, kam ir laba slava un kas vien ir tikumīgs, un kas vien slavējams, to paturiet prātā. Un dariet to, ko jūs iemācījāties un saņēmāt, un dzirdējāt, un redzējāt pie manis; un miera Dievs būs ar jums.


Alleluja.

Ne jūs Mani izvēlējāt, bet Es jūs izvēlēju
un nozīmēju tam, lai jūs ietu un nestu augļus.

Alleluja.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 21, 33-43)

Tanī laikā Jēzus sacīja virspriesteriem un tautas vecākajiem: "Noklausieties citu līdzību! Bija kāds nama tēvs, kas iestādīja vīnadārzu, apjoza to ar mūri, izraka tanī vīna spiestuvi un uzcēla torni, un iznomāja to vīnkopjiem, un pats aizceļoja.

Bet, kad tuvojās ražas laiks, viņš sūtīja pie vīnkopjiem savus kalpus, lai saņemtu tā augļus. Bet vīnkopji, sagrābuši viņa kalpus, vienu sasita, citu nogalināja, citu nomētāja akmeņiem. Tad viņš atkal sūtīja citus kalpus, bet viņi ar tiem izrīkojās tāpat.

Beidzot viņš sūtīja pie viņiem savu dēlu, sacīdams: "No mana dēla viņi kaunēsies." Bet vīnkopji, ieraudzījuši dēlu, runāja savā starpā: "Šis ir mantinieks. Nāciet, nogalināsim viņu, un mums piederēs viņa mantojums!" Un viņi sagrāba viņu, izmeta ārā no vīnadārza un nogalināja.

Kad nu vīnadārza saimnieks pārnāks, ko gan viņš darīs ar šiem vīnkopjiem?"

Viņi Tam atbildēja: "Ļaundarus viņš bez žēlastības pazudinās un vīnadārzu iznomās citiem vīnkopjiem, kas viņam atdos augļus savā laikā."

Jēzus viņiem sacīja: "Vai jūs nekad neesat lasījuši Rakstos: "Akmens, ko namdari atmeta, tas ir kļuvis par stūrakmeni; to ir izdarījis Kungs, un tas ir brīnums mūsu acīs"?

Tādēļ Es jums saku, ka Dieva valstība no jums tiks atņemta un atdota tautai, kas nes tās augļus."

Dienas lasījumi no “Mieram tuvu