Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Citur Latvijā

Ikonogrāfijas izstāde "Evaņģēlijs krāsās" (audio)
19.12.2005 pl. 20:53

Andris Vasiļevskis

17. decembrī, ceturtās Adventa svētdienas priekšvakarā, Ārzemju Mākslas muzeja Velvju zālē sakrālās mākslas un glezniecības izstādi „Evaņģēlijs krāsās” atklāja Latvijas Kristīgās Akadēmijas rektore Skaidrīte Gūtmane.

Uzrunājot klātesošos ar vārdiem: „Brāļi un māsas Jēzū Kristū!” nevis ar ierasto „Dāmas un kungi!” viņa iesāka ar citātu no Jāņa evaņģēlija: „Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva,” jo Kristus ir augstākais, dziļākais un vienīgais Vārds, kas liecina par gaismu pasaulē. Gaisma ir tā, kuru mēģinām radīt mūsu ģimenēs, dedzot eglītē svecītes vai rodot gaismu visur, kur to var saskatīt.

Šis ir laiks, kad visā pasaulē gaidām Pestītāju – To, kas ir vienīgā Gaisma ikvienai tautai un ikviena laikmeta cilvēkam, ko arī Kristīgās Akadēmija izstāde pauž klātesošajiem, ka Baznīca ir vienīgā šī Vārda nesēja, uzturētāja un apliecinātāja. Labākā liecība mums katram ir šo jauno cilvēku atdošanās Dieva aicinājumam, paužot sevi darbos, ikonu rakstīšanā. Kā klātesošais Pareizticīgās Baznīcas metropolīta Aleksandra deleģētais priesteris tēvs Nils paskaidroja, ka ikona ir liturģijas sastāvdaļa. Tās nav bildes, kas ataino Evaņģēlija notikumus vai vēsturiskas personas. Skatoties uz to redzam, ka tā ir tālu no fotoattēla. Kā Baznīcas tēvi saka: „Tā ir logs uz debesu valstību.”

Izstādes atklāšana turpinājās ar pareizticīgo dziedājumiem, kurus izpildīja Kristīgās Akadēmijas liturģiskais koris Evaņģēlija skaņās, un pārējo labdaru, Mākslas akadēmijas profesoru un darbu autoru sumināšanu. Bet par to, kā tapa šīs ikonas, palūdzu pastāstīt vienu no jaunajām ikonu rakstītājām Elīnu - Gintu Dobrovsku (attēlā Ginta ar mammu).

- Tu esi viena no tām māksliniecēm, kura piedalās šajā Adventa laika izstādē. Kādas ir Tavas izjūtas?

No vienas puses tas ir tīri cilvēcisks pārsteigums. Es nekad nedomāju, ka es varētu tā uzgleznot vai ka tas būtu kaut kāds mans īpašs nopelns. Gleznošanas process bija Gara iedvesma, un arī tagad skatoties uz savu darbu liekas, ka tas nav mans darbs, ka tas ir kaut kas vairāk, kaut kas, kur es vienkārši biju līdzdalīga, kur es biju kā ota. Un tāpēc no otras puses man ir tāda diezgan atsvešināta sajūta. Es priecājos par viņu kā par jebkuru citu darbu.

- Kāpēc Tu izvēlējies Krustāsisto Pestītāju?

Kristietības pamatsimbols ir krusta zīme. Cilvēks pamostoties, iesākot dienu, pārmet krustu. Un tas ir zīmīgi. Man tas likās, ka tas ir pats galvenais, un tas mani arī visvairāk uzrunā, ka tur, kur mēs cilvēciski domājam, ka viss ir pazudis, ka viss ir beidzies, ka lūk, Viņš mirst pie krusta, tā ir vislielākā uzvara. Tas bija svarīgi.

Es noteikti gribētu likt pie sirds neapstāties savos meklējumos, neapstāties pusceļā un mēģināt sirdi paturēt atvērtu – atvērtu, pirmkārt, pret Dievu un arī atvērtu pret saviem līdzcilvēkiem. Mēs varam pamanīt daudz ko, ko mēs ikdienas steigā nepamanām.

Par to, kāpēc tapa šī izstāde, Latvijas Kristīgās Akadēmijas rektore, Skaidrīte Gūtmane:

- Kāda bija tā Jūsu doma, kāpēc parādīt tautai ikonas?

Ikona ir augstākā garīgā māksla, kādu cilvēkam ir iespējams uzlūkot. Un Ziemassvētki ir tāds liels laiks, kurā var aiziet gaismas meklēšanai pāri. Tas ir ļoti vienkārši, jo pasaules fons mudina nopirkt visvisādas dāvaniņas, bimbulīšus, šādus un tādus niekus, un galvenās lietas paliek perifērijā. Tā kā Baznīcā šis ir gavēņa laiks, mēs taču neskrienam pa veikaliem pirkdami dāvaniņas, bet mēs meklējam savā dvēselē nolikt malā vēl un vēl grēkus, lai atrastu to gaismu, kas iezaigo cilvēkā – Dieva tēlu un līdzību. Mēs gribējām parādīt ar šo izstādi, ka cilvēks ir vairāk nekā apdāvināma būtne, ka cilvēkā ir Dieva tēls un līdzība. Un liecināt ar šo izstādi, lai cilvēki, kas atnāk, to vienkārši atcerētos. Un otrs ir tas, ka mēs Akadēmijā katru dienu stāvam nopietnās lūgšanās par tiem apmeklētājiem, kas šeit atnāks. Un ja Dieva žēlastības prāts būs, tad dod Dievs, ka kāds aizies uz katoļu vai pareizticīgo Baznīcu vai jebkādā citā veidā meklēs dievišķo gaismu, kas ir Kristū.

- Ko Jūs vēlētos novēlēt apmeklētājiem, kuri nāks aplūkot Kristīgās Akadēmijas jauno mākslinieku darbus?

Es gribētu teikt, ka māksla dziļākajā nozīmē ir cilvēka spēja apliecināt harmoniju, dievišķo skaistumu. Tādu spēju Dievs ir ielicis cilvēkā. Un otrs, ko es vēlētos teikt, ir nekad nemeklējiet gaismu tur, kur viņas nav. Ja jūs ienāksiet gaismas telpā, jūs uzreiz mācēsiet atšķirt gaismu no tumsas, tāpēc turpmākajā gadā, kas tuvojas, meklējiet gaismas telpu. Šī ir viena no tādām, kurā mēs gribējām ienest Kristus gaismu, lai cilvēkiem ir apgaismotāks ceļš.

Izstāde atvērta līdz 2006. gada 15. janvārim.

Andris Vasiļevskis, RTI

  • Augstāk lasāmo ziņu audio formātā varat arī lejupielādēt un/vai noklausīties: