Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Mieram tuvu  Lasījumi

Gavēņa laika V svētdiena (Gads B)

Lasījums no pravieša Jeremija grāmatas (Jer 31, 31-34)

"Redzi, nāk dienas," saka Kungs, "un Es noslēgšu ar Izraēļa namu un ar Jūdas namu jaunu derību.

Ne tādu kā derība, ko Es noslēdzu ar viņu tēviem tai dienā, kad viņus ņēmu pie rokas, lai izvestu no Ēģiptes zemes. Viņi lauza šo derību, lai gan Es biju viņu Valdnieks," saka Kungs.

"Bet derība, ko Es noslēgšu ar Izraēļa namu pēc šīm dienām, būs tāda," saka Kungs: "Es ielikšu savu likumu viņos pašos un ierakstīšu to viņu sirdīs. Un Es būšu viņiem par Dievu, un viņi būs Man par tautu.

Un cilvēks vairs nemācīs savu tuvāko, un neviens — savu brāli, sacīdams: "Iepazīsti Kungu!", jo viņi visi no liela līdz mazam Mani pazīs," saka Kungs, "tādēļ ka Es apžēlošos par viņu netaisnībām un viņu grēkus vairs nepieminēšu." Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 51 (50)

Refrēns: Dievs, radi manī skaidru sirdi!

Dievs, apžēlojies par mani savā lielajā žēlsirdībā
un savas labvēlības pilnībā izdzēs manu netaisnību!
Mazgā mani tīru no noziedzības traipa
un no grēka mani šķīstī! R.

Dievs, radi manī skaidru sirdi
un atjauno manī stingru garu!
Neatmet mani no sava vaiga
un savu Svēto Garu neatņem no manis! R.

Dod man atkal savas pestīšanas prieku
un nostiprini mani ar dedzības garu!
Netaisnīgos es mācīšu staigāt Tavus ceļus,
bezdievīgie atgriezīsies pie Tevis. R.

Lasījums no vēstules ebrejiem (Ebr 5, 7-9)

Brāļi, savas miesas dienās Kristus ar asarām, skaļi saukdams, raidīja karstas lūgšanas un lūgumus Tam, kurš spēja Viņu izglābt no nāves, un savas padevības dēļ Viņš tika uzklausīts. Un, lai gan Viņš bija Dēls, tomēr iemācījās paklausību caur to, ko tika izcietis.

Un, kad visu bija izpildījis, Viņš kļuva visiem, kas Viņam paklausa, mūžīgās pestīšanas devējs. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Lai ir slavēts Dieva Vārds!

Kas grib Man kalpot, tas lai seko Man,
un, kur esmu Es, tur būs arī Mans kalps.

Lai ir slavēts Dieva Vārds!

 

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 12, 20-33)

Tanī laikā starp tiem, kas bija atnākuši, lai svētkos pielūgtu Dievu, bija arī daži grieķi. Viņi piegāja pie Filipa, kurš bija no Galilejas Betsaidas, un viņu lūdza, sacīdami: "Kungs, mēs gribam redzēt Jēzu!" Filips aizgāja un to pateica Andrejam. Tad Andrejs un Filips devās un pastāstīja to Jēzum.

Bet Jēzus viņiem atbildēja, sacīdams: "Ir pienākusi stunda, lai Cilvēka Dēls tiktu pagodināts. Patiesi, patiesi Es jums saku: ja kviešu grauds, iekritis zemē, nenomirs, tas paliks viens, bet, ja nomirs, tas dos daudz augļu.

Kas mīl savu dzīvību, tas to pazaudēs, bet, kas ienīst savu dzīvību šajā pasaulē, tas to saglabās mūžīgajā dzīvē. Kas grib Man kalpot, tas lai seko Man, un, kur esmu Es, tur būs arī Mans kalps. Ja kāds būs Man kalpojis, to pagodinās Tēvs.

Tagad Mana dvēsele ir satraukta. Un ko lai Es saku? Tēvs, izglāb Mani no šīs stundas? Bet Es taču šīs stundas dēļ atnācu. Tēvs, pagodini savu Vārdu!"

Tad atskanēja balss no debesīm: "Esmu pagodinājis un vēl pagodināšu." Ļaudis, kas stāvēja un to dzirdēja, sāka runāt, ka esot rūcis pērkons. Citi sacīja: "Viņu uzrunāja eņģelis." Jēzus atbildēja un sacīja: "Ne jau Manis dēļ atskanēja šī balss, bet gan jūsu dēļ. Tagad tiek tiesāta šī pasaule. Tagad šīs pasaules Valdnieks tiks izmests ārā. Un Es, kad tikšu pacelts virs šīs zemes, visus pievilkšu pie sevis."

Bet to Viņš pateica, norādīdams, kādā nāvē Viņam būs jāmirst. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.