Tomēr Svētie Raksti, Dieva atklāsme, mums vienmēr dos atslēgu durvju atvēršanai. Gavēņa sākumā mēs Evaņģēlijā lasījām par Kristus kārdināšanas brīdi tuksnesī. Šis Dieva Vārds iesāka gavēni un mūs pavadīja visu gavēņa laiku. Jēzus uzvar cilvēces ienaidnieku sātanu, Jēzus viņu uzvar tuksnesī. Ja atceraties, šajā fragmentā ir teikts, ka ļaunais Viņu atstāja līdz izdevīgam brīdim. Ļaunais tur savu solījumu. Viņš teica, ka atgriezīsies, un nu ir klāt. Kāds ir šis izdevīgais brīdis? Tas ir mirklis, kad Jēzus ir viens. Jēzus bērnība pagāja ģimenē, savas publiskās darbības laikā Viņš bija ļaužu pūļa ielenkts, arī apustuļi Viņu visur pavadīja. Tagad savu ciešanu priekšā Jēzus ir viens. Sātanam ir izdevies izklīdināt Jēzus sekotājus. Tauta prasa Viņu nonāvēt, apustuļi Viņu atstāj. Tagad daudz nopietnāk nekā tuksnesī sātans ir sagatavojies duelim. Jēzus zina, ka uzvarēs, Viņš zina, ka viss jāpiepilda līdz galam, un zina, ka cīņa nebūs viegla, bet kāda ir uzvaras atslēga? Ļaunā kārdinājumu būtība ir tā pati. Tuksnesī viņš centās panākt, lai Jēzus misija tiktu izjaukta, lai tā ciestu neveiksmi, lai ļaudis neieticētu. Ļaunais mēģināja pierunāt Jēzu, lai Viņa darbība kļūtu par sevis pagodināšanu, sevis paaugstināšanu, sava labuma un varas iegūšanu — par ļaunā pielūgsmes cenu. Ciešanu priekšvakarā ļaunais cenšas panākt, lai Jēzus zaudētu drosmi, lai pārtrauktu šo "bezjēdzīgo cīņu". Kāpēc Dievam jācieš, vai kāds tam spēs noticēt? Viņš cenšas novirzīt Jēzus domas, lai tās koncentrētu uz ciešanām, uz ciešanu bezjēdzību, bet pašā sātanā ir bailes, apslēptas bailes, jo Jēzus uzvara ir viņa beigas. Lielajā ceturtdienā Jēzus ir izsalcis vairāk nekā tuksnesī, kur sātans, Viņu kārdinādams, piedāvāja pārvērst akmeņus maizē. Viņš ir izsalcis un izslāpis pēc ļaužu pestīšanas. "Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikviena vārda, kas iziet no Dieva mutes," tuksnesī Jēzus apliecināja. Tagad Viņš dos cilvēkiem patieso dzīvības Maizi, sevi pašu dāvājot Maizes un Vīna zīmēs. Jēzus saka: "Ne tikai no dienišķās maizes, bet no tās Maizes, kas ir Mana Miesa, cilvēks dzīvos." "Es esmu dzīvības Maize, Es esmu dzīvā ūdens avots, kas izplūst no klints. Ņemiet un ēdiet! — tā ir Mana Miesa. Ņemiet un dzeriet! — tās ir Manas Asinis." Jēzus uzveic cilvēku šaubas. Dievs var visu mainīt. Jēzus apliecina cilvēka vērtību, līdz ar savu Miesu un Asinīm dāvādams uzticēšanos un cerību visiem tiem, kas Viņam sekos. Laužot pārvērsto maizi, Jēzus saka: "Viens no jums Mani nodos." Jēzus zina, ka sātans ir tepat blakus un ka viņš jau ir ielicis Jūdasa sirdī nodevības domas. Viņš dod Jūdasam Iskariotam maizi, Jūdass ēd, un tajā ieiet sātans. Jēzus saka: "Dari to ātri!" Sātans vēl cer uz uzvaru, viņš dara. Kārdināšanas laikā ļaunais aizveda Jēzu visaugstākajā kalnā un rādīja Viņam visas pasaules valstis, sakot: "Es tev došu visu varu pār tām un visu pasaules godību, ja Tu mani pielūgsi." Tagad Jēzus dodas uz Golgātas kalnu, un, lūk, trīs krusti. "Viens no tiem ir Tavs," saka sātans, "Tu taču nemirsi šajā kalnā pie krusta, kurš gan Tev ticēs? Vai domā, ka Tev būs sekotāji, ja nomirsi pie šī Krusta?" Jēzus atbild: "Tev būs pielūgt vienīgi Kungu, savu Dievu." Pazemībā un paklausībā Tēvam Jēzus dodas uz Golgātas kalnu, sakot: "Ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!" Gluži kā Abrahama upurī Dievs pats izvēlēsies vietu un kalnu, un veidu, kā īstenosies Dēla Upuris, kas kļūs par patiesās pielūgsmes iespēju cilvēkiem. Golgāta — lūk, patiesais pielūgsmes kalns! Jēzus mirst pie Krusta Lielajā piektdienā, Viņš apliecina ticību Tēvam līdz galam, ieejot tumsas pilnībā. Sātans atgādina Svētajos Rakstos teikto: "Viņš dos pavēli saviem eņģeļiem, lai viņi Tevi sargātu. Tie Tevi nesīs uz rokām, lai Tavas kājas nepieskartos pie akmens." — "Vai Tēvs, ja Es lūgtu, Man nesūtītu veselu leģionu eņģeļu?" savukārt saka Jēzus, kad sātans cenšas izaicināt apustuļus pretoties sargiem, kas kopā ar Jūdasu atnākuši Jēzu sagūstīt. "Jēzu, Tu taču neieiesi nāves valstībā, lai izglābtu ellē esošos, jo tur eņģeļi neies Tev līdzi un nespēs Tevi pasargāt," sātans cenšas aizstāvēt savu pēdējo cietoksni. Jēzus atbild: "Tu nekārdināsi Kungu, savu Dievu!" Jēzus ies, Viņš ies meklēt pazudušos, ies meklēt grēciniekus līdz pat pasaules zemākajām vietām, Viņš ies meklēt Ādamu un Ievu, un visus pārējos, visus, ko ļaunais tur savā varā, visus, kas ir grēka nomākti un saistīti. Jēzus mums dod atslēgu, ar ko uzveikt mazdūšību, bailes, neticību. Viņš mums māca uzvaras ceļu. Viņš pats, Jēzus Kristus, ir vienīgais Ceļš, Patiesība un Dzīvība. Vienīgi ar savas dzīves atdošanu Kungam un pazemīgu Viņa gribas pildīšanu, mēs, pateicoties Jēzum, spēsim ieiet Augšāmcelšanās uzvaras priekā. Amen. Priesteris Māris Ozoliņš, Cesvaine
"Mieram tuvu" 2006.g.aprīlis
Foto: catholicculture.org |
