Žēlsirdība ir kaut kas vairāk par līdzjūtību vai žēlumu, tā līdzinās okeānam, kurā pazūd visi mūsu grēki, taču tad, ja mēs patiesi tos nožēlojam. Šie svētki ir paša Jēzus izvēlēti, lai vēstītu cilvēkiem par Dieva žēlsirdīgās mīlestības lielumu. Šodien evaņģēlijā lasījām par Tomu, kurš nebija kopā ar pārējiem apustuļiem, kad pie viņiem atnāca Jēzus. Kad vēlāk Toms ieradās, apustuļi viņam sacīja: "Mēs redzējām Kungu!" Taču Toms arī viņiem, tāpat kā pirms tam sievietēm, neticēja. Viņš citu sludināto Labo vēsti gribēja pārbaudīt, tāpēc atbildēja: "Ja es neredzēšu naglu zīmes uz Viņa rokām un neielikšu savu pirkstu naglu vietās, un savu roku neielikšu Viņa sānā, es neticēšu." Pārsteidz tas, ka Toms, lai gan pats nebija Jēzus nāves aculiecinieks, tomēr labi zināja, kā Jēzus nomira un ka Viņam ar šķēpu pārdūra sānu. Par Tomu ir izveidojies maldīgs priekšstats, no kanceles nereti dzirdam, ka viņu sauc par neticīgo vai pat neuzticīgo Tomu. Bet viņš tāds nebija! Neuzticīgs drīzāk bija Pēteris, kurš noliedza Jēzu un zvērēja: "Es nepazīstu to Cilvēku." (Mt 26, 72) Toms nebaidījās no jūdiem. Jāņa evaņģēlijā mēs lasām, ka, saņēmis ziņu par Lāzara slimību, Jēzus vēlējās doties uz Jeruzalemi. Mācekļi Viņu atrunāja, jo tas bija bīstami, taču Toms pārējiem teica: "Iesim arī mēs, lai kopā ar Viņu nomirtu." (Jņ 11, 16) To sacīja nevis Pēteris, Jānis vai kāds cits māceklis, bet... Toms! Kad šaubāmies vai pat neticam citu liecībai, tad arī mēs rīkojamies līdzīgi Tomam. Katram no mums ir tiesības personiski satikties ar Jēzu, lai mūsu ticības pamatā nebūtu tikai citu teiktais, bet personiska pieredze. Ticēt nozīmē piedzīvot savā dzīvē, "uz savas ādas", ka Dievs ir Mīlestība, un atklāt, ka visa tava dzīve, sākot no ieņemšanas brīža līdz šim laikam, ir Dieva klātbūtnes un mīlestības pilna. Toms pats vēlas kontemplēt Jēzu, tāpēc arī apgalvo, ka pat savām acīm neticēs, ja nepieskarsies Jēzus brūcēm. Pēc astoņām dienām, atkal atnācis pie saviem mācekļiem, Jēzus visu klātbūtnē teica Tomam: "Liec savu pirkstu šeit un apskati Manas rokas. Sniedz savu roku un ieliec Manā sānā, un neesi neticīgs, bet ticīgs!" Tad Toms, pilnīgi uzticēdamies, apliecina savu ticību: "Mans Kungs un mans Dievs!" Jēzus varēja parādīties Tomam vienam pašam, taču Viņš gribēja tieši šo kopējo tikšanos. Jēzus to varēja izdarīt agrāk, un tomēr Tomam vajadzēja astoņas dienas nodzīvot šaubās. Varbūt Toms šaubījās tieši tāpēc, ka mācekļi, kuri liecināja par tikšanos ar augšāmcēlušos Kristu, joprojām sēdēja aiz aizslēgtām durvīm. Toma šaubas nenozīmē sirds nocietināšanu, atteikšanos ticēt, bet gan patiesības meklēšanu. Toma jautājums Pēdējo vakariņu laikā, kad Jēzus stāstīja mācekļiem par savu drīzo aiziešanu pie Tēva: "Kungs, mēs nezinām, uz kurieni Tu ej. Kā tad mēs varam zināt ceļu?" (Jņ 14, 5), liecina nevis par uzticēšanās trūkumu, bet gan par Jēzus autoritātes atzīšanu. Tas ir paļāvības pilns lūgums, lai viņa šaubas tiktu izklīdinātas. Jēzus Tomam nozīmēja pārāk daudz, lai bez aizdomām ticētu nepārbaudītām runām. Viņš bija piesardzīgs, un viņam bija vajadzīgi pierādījumi, turklāt Toma izvirzītie noteikumi nebija vienkārši. Toma šaubās bija daudz mīlestības, tāpēc Jēzus viņam atbildēja, sniedzot pierādījumu, un atnāca, lai dāvātu viņam ticību. Jēzus vienmēr ir pacietīgs un pilns žēlsirdības pret katru, kas piedzīvo grūtības ticības ceļā. Tos, kuri pacietīgi meklē, Dievs atalgo ar priekpilnu tikšanos. Kā es meklēju šo ceļu uz satikšanos, kādus jautājumus uzdodu Jēzum, kā padziļinu savu ticību šaubu brīžos? Vai manī ir ilgas pēc Dieva, pēc Viņa tuvuma? Svētīgi tie, kas neredzēja, bet ticēja. Tas ir mūsu ceļš, jo mēs nevaram kā Toms fiziski redzēt Jēzu. Kristus mums atklājas Baznīcā: sludinātajā Dieva Vārdā, sakramentos un mīlestības kalpojumā. Lai gan mums par Jēzu stāsta citi, tomēr Kungs ir jāsatiek mums pašiem, jo citādi mēs nepiedzīvosim Viņa nesto mieru un prieku. Svētīgi tie, kas neredzēja, bet ticēja. Tas ir mūsu ceļš. Šis ceļš dažkārt ir ļoti garš, taču lai tas mūs nebiedē, jo pats Dievs dāvās mums ticību, spēku un šķīstīs mūsu ilgas. Un neaizmirsīsim, ka tikšanās laiku nosakām nevis mēs, bet Jēzus. Tāpēc lūgsimies, lai mūsos vienmēr būtu šīs ilgas tikties, garā "pieskarties" Jēzum un — tāpat kā tas tika dots Tomam — piedzīvot prieku par Kunga tuvumu un pastāvīgo klātbūtni mūsu dzīvē. Priesteris Andris Ševels MIC, Vidsmuiža
"Mieram tuvu" 2006.g.aprīlis
Foto: catholicculture.org | 
