Otrais lasījums un fragments no Evaņģēlija mums stāsta par Dievu, kas ir mīlestība, un par šīs mīlestības paraugu, ko īstenoja Jēzus Kristus ar savu Upuri. Toties pirmais lasījums notikumos no pirmatnējās Baznīcas dzīves ataino, kā darbojas Svētais Gars, laužot cilvēku domāšanas shēmas. Tikai svētais Jānis un tikai savā vēstulē divas reizes lieto īso apzīmējumu: Dievs ir mīlestība. Šī Dieva mīlestība ir pierādījusies ar to, ka Viņš pats izrādīja iniciatīvu un sūtīja savu Dēlu kā gandarīšanas Upuri par mūsu grēkiem. Kristus Upurim ir paredzēts arī turpinājums, jo Dievs vēlas, lai mēs dzīvotu caur Viņu. Esam aicināti Dieva bērnu un Kristus draugu cienīgai dzīvei, kuras ārējā izpausme ir tādā veidā apdāvināto savstarpēja mīlestība. Kopš Lieldienām ir pagājušas jau vairākas nedēļas, un varbūt mūs ir nedaudz nomākušas ikdienas rūpes un problēmas. Šodienas Svētie Raksti palīdz atrast atbildi uz jautājumu, kā mūsos, vājos cilvēkos, var pastāvēt "jaunais cilvēks", ko saņemam Lieldienās. Lasījumi piedāvā trīs "labojumus mūsu domāšanā". Samērā bieži Svētajos Rakstos varam sastapties ar šādiem "labojumiem", jo cilvēks veidojas lēni, mācoties no savām un citu kļūdām. Pirmais no labojumiem ir Svētā Gara žēlastības izliešana arī pār pagāniem, kas bija pārsteigums visiem no judaisma nākušajiem kristiešiem. Pārsteigums bija saistīts ar to, ka visi zināja — Jeruzalemē Svētais Gars nolaidās tikai pār jūdiem. Līdz šim Evaņģēlijs bija sludināts tikai jūdu vidū, jo tieši jūdi taču ir izvēlētā tauta un par jūdiem Dievs rūpējas un dod tiem savu žēlastību. Tomēr izrādījās, ka Dievs vēlas dot savu žēlastību arī tiem, kurus jūdi uzskatīja par necienīgiem, par pagāniem. Otrais "domāšanas labojums" ir aprakstīts svētā Jāņa pirmajā vēstulē, no kuras uzzinām par mīlestības (agape) būtību. Pirmkārt, mīlestība mums ir nepieciešama dzīvei. To varētu saukt par kristiešu kā Dieva bērnu biosfēru, jo Dievs ir mīlestība. Tas, kurš mīl, var iepazīt patieso Dievu, var piedalīties pestīšanas plānā, ko Dievs piepildīja, kad sūtīja savu Dēlu kā gandarīšanas Upuri par mūsu grēkiem. Otrkārt, Jānis skaidro, ka mūsu mīlestība ir atbilde uz Dieva mīlestību. Dažreiz var šķist, ka mīlestība ir kāda "paša izgudrota", "aprēķināta" nostāja vai kādas spontānas cilvēciskas jūtas, bet patiesa mīlestība ir atbilde, kas dota Dievam, jo nevis mēs iemīlējām Dievu, bet Viņš pats mūs mīlēja. Arī Evaņģēlijs mūs aicina mainīt savu domāšanu. Tomēr to var saprast tikai tad, ja salīdzinām Kristus mīlestības bausli ar Levītu grāmatā izteikto bausli par tuvākmīlestību — mīlēt kā sevi pašu (Lev 19, 18). Jēzus vispirms saka: "Kā Mani ir mīlējis Tēvs, tāpat arī Es jūs esmu iemīlējis." Bet vēlāk svinīgi piebilst: "Tas ir Mans bauslis, lai jūs cits citu mīlētu, kā Es jūs esmu iemīlējis." Skaidrojot vārdu "Mans" un "kā Es" nozīmi, Kristus stāsta, ka atdot savu dzīvību par draugiem ir vislielākās mīlestības pierādījums. Un Viņš pats taču pavisam drīz atdos savu dzīvi par cilvēci (šodienas evaņģēlijs ir fragments no Kristus runas Pēdējo vakariņu laikā). Kristus mācekļi ir aicināti pildīt mīlestības bausli nevis paklausības dēļ, bet tāpēc, ka viņi ir kļuvuši par Kristus draugiem. Pateicoties Kristum, visi esam draugi un esam aicināti mīlēt cits citu, kā Kristus — mūsu Draugs — mūs ir mīlējis. Kristus draugi, dzīvojot šajā pasaulē, saņems no Tēva visu nepieciešamo, ja vien patiešām mīlēs cits citu. Pateiksimies šodien Dievam par to, ka Viņa žēlastībai nav robežu, ka Viņš var nākt pie katra cilvēka, jo visus ir iemīlējis. Lūgsim arī, lai mēs savā ikdienas dzīvē spētu būt Kristus draugi un dzīvot patiesā draudzībā ar visiem cilvēkiem — gatavi nest ikdienas upurus citu dēļ. Priesteris Oskars Jabloņskis OP, Liepāja
"Mieram tuvu" 2006.g.maijs
Foto: catholicculture.org | 
