Lasījums no Apustuļu darbiem (Apd 9, 26-31) Tajās dienās, nonācis Jeruzalemē, Sauls mēģināja pievienoties mācekļiem, tomēr visi no viņa baidījās, neticēdami, ka viņš ir māceklis. Tad Barnaba pieņēma viņu un aizveda pie apustuļiem, un tiem izstāstīja, kā viņš ceļā bija redzējis Kungu un ka Tas bija ar viņu runājis, un kā viņš Damaskā dedzīgi sludināja Jēzus vārdā. Tā Pāvils palika kopā ar tiem Jeruzalemē, ieiedams un iziedams, un drošsirdīgi sludinādams Kunga vārdā. Viņš runāja un strīdējās arī ar hellēņiem. Bet tie tīkoja viņu nonāvēt. Tad brāļi, to uzzinājuši, aizveda viņu uz Cezareju un aizsūtīja uz Tarsu. Baznīcai visā Jūdejā, Galilejā un Samarijā bija miers. Tā attīstījās un dzīvoja Kunga bijībā, un pieauga Svētā Gara iepriecinājumā. Tie ir Svēto Rakstu vārdi. Psalms 22 (21) Refrēns: Ļaužu vidū es slavēšu Dievu. vai: Alleluja! Savus solījumus es izpildīšu to priekšā,
kas Kunga bīstas.
Nabagi ēdīs līdz sātam,
un slavēs Kungu tie, kas Viņu meklē:
"Viņu sirdis lai dzīvo mūžīgi!" R. Atcerēsies un pie Kunga atgriezīsies
visas zemes malas,
Viņa priekšā kritīs pie zemes visas pagānu ciltis.
Jo Kungam pieder karaļa vara,
un Viņš valdīs pār tautām. R. Visi, kas atdusas zemē,
pielūgs tikai Viņu;
Viņa priekšā nolieksies visi,
kas pārvēršas putekļos. R. Bet mana dvēsele Viņam dzīvos,
un mani pēcnācēji Viņam kalpos.
Tie stāstīs par Kungu nākamajai paaudzei
un tautai, kas piedzims, sludinās Viņa taisnību. R. Lasījums no svētā apustuļa Jāņa pirmās vēstules (1 Jņ 3, 18-24) Bērni, mīlēsim ne ar vārdiem un ne ar mēli, bet gan darbos un patiesībā. No tā mēs zināsim, ka esam no patiesības, un Viņa priekšā varēsim mierināt savas sirdis. Ja arī mūsu sirds mums ko pārmet, Dievs par mūsu sirdi tomēr ir lielāks un Viņš zina visu. Mani mīļie, ja mūsu sirds mums nepārmet, tad mums ir paļāvība uz Dievu un visu, ko lūgsim, mēs no Dieva saņemsim, jo mēs pildām Viņa baušļus un darām to, kas Viņam patīkams. Un Viņa bauslis ir tas, lai mēs ticētu Viņa Dēla Jēzus Kristus vārdam un cits citu mīlētu, kā Viņš mums ir pavēlējis. Un, kas pilda Viņa baušļus, tas paliek Dievā un Dievs viņā. Un to, ka Viņš paliek mūsos, mēs zinām no Gara, kuru Viņš mums ir devis. Tie ir Svēto Rakstu vārdi. Alleluja. Palieciet Manī, un Es palikšu jūsos;kas paliek Manī, tas nes daudz augļu. Alleluja. Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 15, 1-8) Tanī laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: "Es esmu īstais vīnakoks, un Mans Tēvs ir vīnkopis. Ikvienu atvasi, kas Manī nenes augļus, Viņš nocērt, un ikvienu, kas nes augļus, Viņš notīra, lai tā nestu vēl vairāk augļu. Jūs jau esat tīri tā Vārda dēļ, kuru Es jums pasludināju. Palieciet Manī, un Es jūsos. Kā atvase nevar nest augļus pati no sevis, nepalikdama pie vīnakoka, tāpat arī jūs, ja nepaliksiet Manī. Es esmu vīnakoks, jūs — atvases. Kas paliek Manī un Es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez Manis jūs nekā nespējat darīt. Ja kāds Manī nepaliek, tas tiek izmests ārā kā zars un nokalst. Un tos paņem un iemet ugunī, un tie sadeg. Ja jūs paliksiet Manī un Mani vārdi paliks jūsos, lūdziet, ko vien gribat, un tas jums notiks. Ar to tiek pagodināts Mans Tēvs, ka jūs nesat bagātīgus augļus un kļūstat Mani mācekļi." Tie ir Svēto Rakstu vārdi. | 
