Piektdienas rītā Leons XIV Svētā Gara katedrālē lūdzās kopā ar bīskapiem, priesteriem, diakoniem un pastorālajiem darbiniekiem, pēc tam apmeklēja Nabadzīgo mazo māsu kongregācijas vadīto labdarības centru un tikās ar Turcijas galveno rabīnu. Piektdienas pēcpusdienā pāvests ar helikopteru devās uz Izniku, lai piedalītos ekumeniskajā lūgšanu sanāksmē, pieminot Nīkajas koncila 1700. gadadienu. Pilsēta atrodas 130 km uz dienvidaustrumiem no Stambulas. Piektdienas vakarā Apustuliskās delegācijas mītnē pāvests tiksies ar katoļu bīskapiem. Tā būs privāta tikšanās. Stambulas garīgais centrs ir baznīca, kas gandrīz divus gadsimtus pulcē vietējos katoļus un svētceļniekus no visas pasaules. Šodien to apmeklēja pāvests Leons XIV. Svētā Gara katedrāle tika atvērta 1846. gadā. Tās altārī atrodas vairāku svēto, tostarp svētā Lina, pāvesta un mocekļa relikvijas. 1884. gadā Leons XIII dāvāja tai arī svētā Jāņa Hrizostoma relikviju. Katedrāles pagalmā atrodas Benedikta XV piemineklis, ko turki uzcēla 1919. gadā pāvesta dzīves laikā, pieminot viņa centienus palīdzēt Pirmā pasaules kara upuriem. Katedrāle bieži ir uzņēmusi pāvestus – Pāvilu VI, Jāni Pāvilu II, Benediktu XVI un Francisku, parasti viņu tikšanās laikā ar Konstantinopoles patriarhiem. Tagad tās vēsturē ir jauna nodaļa: Leona XIV tikšanās ar bīskapiem, priesteriem, diakoniem, konsekrētajām personām un pastorālajiem darbiniekiem. "Nīkajas koncils atgādina, ka Jēzus nav personība no pagātnes, bet Dieva Dēls, kurš ir klātesošs mūsu vidū un vada vēsturi pretim nākotnei," - sacīja Leons XIV. Viņš mudināja katoļus nezaudēt drosmi par skaitliski mazo kopienu, jo Dieva Valstība aug no mazām lietām. "Paļaujieties uz Kunga apsolījumu un lieciniet par Evaņģēliju!" - aicināja Svētais tēvs. Pēc pāvesta teiktā, Turciju varam uzskatīt par "Svēto Zemi", kur savijusies Vecās un Jaunās Derības vēsture un kur notikuši daudzi koncili. "Ar lepnumu atceramies Konstantinopoles baznīcas misionāro dedzību un kristietības izplatīšanos visos Tuvajos Austrumos," sacīja Leons XIV. Pāvests aicināja stiprināt ticību, neraugoties uz nelielo katoļu skaitu valstī. "Kad mēs skatāmies ar Dieva acīm, atklājam, ka Viņš pats ir izvēlējies minoritātes ceļu," atgādināja Svētais tēvs. Viņš uzsvēra, ka šī "minoritātes loģika ir Baznīcas spēks, kas nebalstās tikai uz saviem resursiem un struktūrām, un tās misijas augļi nav atkarīgi no sociālās vai ekonomiskās jaudas. Baznīca dzīvo Jēra gaismā un, pulcējusies ap Viņu, tiek vadīta pa pasaules ceļiem ar Svētā Gara spēku. Šajā misijā tā vienmēr no jauna tiek aicināta uzticēties Kunga apsolījumam: "Nebaidies, mazais ganāmpulciņ, jo jūsu Tēvam labpaticis dot jums valstību" (Lk 12,32). Leons XIV uzsvēra, ka šodien "mēs esam aicināti ar prieku liecināt par Evaņģēliju un ar cerību raudzīties nākotnē". Viņš atzina, ka daudzi jaunieši, kas klauvē pie katoļu Baznīcas durvīm, ir cerības zīme. "Tāpēc es jūs mudinu turpināt pastorālo darbu, ko jūs veicat, kā arī uzklausīt un pavadīt jauniešus," aicināja pāvests. Starp izaicinājumiem, ar kuriem Baznīca saskaras mūsdienās, Leons XIV norādīja uz atdzimstošo ariānismu un no tā izrietošo nepieciešamību no jauna atklāt Dieva Tēva vaigu Jēzū Kristū. Ariānisms bija ķecerība, uz kuru atbildēja Nīkajas koncils. Taču tas atkal parādās mūsdienu kultūrā un nereti vērojams arī ticīgo vidū – vājinās ticība par dzīvo un patieso Dievu. Viņa dievišķība, Viņa vara pār vēsturi zināmā mērā tiek aptumšota un ierobežota, ja raugāmies uz Viņu tikai kā uz lielu vēsturisku personību, gudru skolotāju, pravieti, kas cīnījās par taisnīgumu, un neko vairāk. Nīkajas koncils atgādina: "Kristus Jēzus nav personība no pagātnes, Viņš ir Dieva Dēls, kas atrodas mūsu vidū, vadot vēsturi uz nākotni, ko Dievs mums ir apsolījis," uzsvēra Svētais tēvs. Uzrunas turpinājumā pāvests norādīja uz nepieciešamību no jauna atklāt kristīgās dzīves būtību. "Nīkajas koncils veda pie ticības apliecinājuma. Tā nav tikai doktrināla formula, bet gan aicinājums pastāvīgi meklēt kristīgās ticības vienotību un būtību ap centrālo Kristus personību un Baznīcas Tradīciju." Svētais tēvs arī atgādināja, ka Nīkajas koncilam izdevās nodot ticības būtību, izmantojot tā laika kultūras un filozofiskās kategorijas. Gadu desmitiem vēlāk, Konstantinopoles koncila laikā, Nīkajas koncila devums tika padziļināts un paplašināts. "Arī šeit," sacīja Svētais tēvs, "mēs gūstam svarīgu mācību: vienmēr ir nepieciešams sludināt kristīgo ticību mūsu dzīves konteksta valodā un terminos, kā to darīja Baznīcas tēvi Nīkajas un citos koncilos. Vienlaikus mums jānošķir ticības kodols no formulām un vēsturiskajām formām, kuras vienmēr paliek daļējas un provizoriskas un var mainīties, doktrīnai padziļinoties." Šajā kontekstā pāvests Leons XIV pieminēja nesen pasludināto jauno Baznīcas doktoru Džonu Henriju Ņūmenu, kuram ir lieli nopelni kristīgās doktrīnas attīstībā. Vaticannews.va | 
