Adventa vainaga simbolika Aplis – forma bez sākuma un gala – simbolizē mūžību, Dieva bezgalīgo mīlestību un žēlsirdību. Aplis atgādina, ka Dievs ir pastāvīgs un nemainīgs, un Viņa žēlastība nekad neizsīkst. Zaļās skujas – parasti no skujkokiem – izceļ dzīvību, cerību un izturību. Tās ir mūžīgās dzīves zīme, ko dāvā Kristus. Ziemā, kad daba šķiet sastingusi un mirusi, zaļās zaru krāsas apliecina solījumu, kas vienmēr piepildās. Vainaga zaļie zari ir cerības simbols dzīvības uzvarai pār nāvi. Sveču gaisma – Kristus simbols, jo Viņš ir “pasaules gaisma”: “Kas seko man, tas nestaigās tumsā, bet tam būs dzīvības gaisma” (Jņ 8,12). Tas nozīmē, ka gaisma ir patiesība, kas tika atklāta Jēzus personā. Četru sveču pakāpeniskā aizdegšana norāda, ka tuvojas Kristus, kurš izkliedē tumsu, uzvar grēku, bailes un haosu. Četru sveču nozīme Tradicionāli četras sveces tiek aizdegtas četrās Adventa svētdienās. Daudzās ģimenēs un kopienās katrai svecei ir savs garīgais temats: 1. Cerība. Pirmā svece atgādina par cerību, ko Izraēlis nesa sevī, gaidot Mesiju. Cerība ir svarīga. Cerība nav muļķu, bet gudru un neatlaidīgu cilvēku māte. Kā teica franču domātājs Šarls Pegī: “Ticība ir katedrāle, mīlestība ir slimnīca, tomēr bez cerības abas būtu tikai kapsēta”. Kristīgā cerība nav lēts optimisms vai naiva domāšana, ka viss kaut kā izdosies, bet paļāvība uz To, kurš ir uzvarējis nāvi. Cerība ir Dieva balss tavā sirdī, kas saka: “Vēl nav beigas.” Pirmās sveces aizdegšana var būt ticības un cerības akts: “Kungs, es ticu, ka Tu esi ar mani un mani vadi.” 2. Miers. Otrā svece simbolizē mieru – to, par kuru runāja pravieši un kuru nes Kristus kā Miera Valdnieks. Tas ir aicinājums meklēt mieru savstarpējās attiecībās un iekšējā harmonijā. Patiess miers sākas sirdī, kas ir izlīgusi ar Dievu, līdzcilvēkiem un sevi. Miers nenozīmē problēmu neesamību, bet dziļu pārliecību, ka esam Tēva rokās. 3. Prieks. Trešā svece, bieži rozā krāsā, apzīmē prieku. Advents nav gandarīšanas, bet priecīgas gaidīšana laiks, jo tuvojas Dzīvības Devējs. Mūsu dzīvē prieks ir Dieva klātbūtnes auglis. Tas nav mirkļa saviļņojums, bet iekšēja nostāja, kas rodas no kopības ar Dievu – prieks, kas spēj pastāvēt arī grūtībās. 4. Mīlestība. Ceturtā svece atgādina par Dieva mīlestību, jo Viņš tik ļoti mīlēja pasauli, ka sūtīja Savu Dēlu (Jņ 3,16). Tas ir aicinājums mīlēt cilvēkus mūsu ikdienā – mīlēt visdažādākajās situācijās, visās kļūmēs un nepilnībās – mīlēt pacietīgi, nesavtīgi, piedodot. Te vēlos pieminēt “Caritas” organizācijas devīzi: “Īsteno mīlestību darbos!” Mīlestība ir Adventa sagatavošanās mērķis – lai mēs kļūtu līdzīgāki Dievam, kurš ir Mīlestība. Adventa vainags arī palīdz saprast – jo tuvāk esam Dievam, jo vairāk gaismas ienāk mūsu dzīvē. Katras sveces aizdegšana parāda, ka tumsa atkāpjas – gan pasaulē, gan mūsu sirdīs. Lūgsim, lai Dievs ar sava Dēla gaismu izkliedē mūsu sirds tumsu! Svētīgu Adventa laiku! Priesteris Andris Ševels MIC
Daugavpils Jēzus Sirds draudzes prāvests | 
