Benedikts XVI ir atgriezies Tēva mājās. Svētā Krēsla preses dienests pirms dažām minūtēm paziņoja, ka Benedikts XVI nomira pulksten 9.34 Mater Ecclesiae klosterī, Vatikāna dārzos, ko viņš bija izvēlējies par savu mājvietu pēc atkāpšanās no pāvesta kalpojuma 2013. gadā. “Es ar sāpēm paziņoju, ka emeritētais pāvests Benedikts XVI nomira šodien, pulksten 9.34, Mater Ecclesiae klosterī, Vatikānā. Tiklīdz būs iespējams, sniegsim vairāk informācijas,” lasām šorīt izplatītajā Vatikāna Preses dienesta direktora Mateo Bruni paziņojumā. Bēru plāni (papildināts 13.35) Preses biroja brīfingā pie Svētā Krēsla direktors Mateo Bruni žurnālistiem sacīja, ka pāvests Francisks vadīs emeritētā pāvesta bēres 2023 .g. 5. janvārī plkst. 9.30 pēc Centrāleiropas laika Sv.Pētera laukumā. Viņš piebilda, ka no pirmdienas bazilikā būs nolikts mirušā Benedikta XVI ķermenis, lai ticīgie, kas to vēlas, varētu ar lūgšanām un pēdējām atvadām izrādīt pēdējo cieņu. Bruni arī ziņoja, ka emeritētais pāvests Slimnieku sakramentu klosterī saņēma trešdienas, 28. decembra, pēcpusdienā, Svētās Mises noslēgumā. Vaticannews.va * * * Jozefs Ratcingers dzimis 1927. gada 16. aprīlī Marktl am Inn (Marktl), Bavārijā. Tāpat kā lielākā daļa vācu bērnu tajā laikā, viņš tika iesaukts Hitlerjugend un nonāca pretgaisa aizsardzības palīgdienestā. Ratcingeram bija jāpiedalās arī Vērmahta kara apmācībā, taču no tās viņu atbrīvoja sakarā ar veselības problēmām. Kara beigās viņš tika internēts amerikāņu karagūstekņu nometnē. Atbrīvots 1945. gada jūlijā, viņš kopā ar vecāko brāli Georgu iestājās Minhenes seminārā. Abi brāļi tika iesvētīti par priesteriem 1951. gada 29. jūnijā. Jozefs studēja filozofiju un teoloģiju. 1953. gadā viņš aizstāvēja doktora disertāciju un četrus gadus vēlāk ieguva habilitācijas grādu. Desmit gadus viņš strādājis par profesoru vairākās Vācijas universitātēs. 1977. gadā pāvests Pāvils VI viņu iecēla par Minhenes un Freisingas arhibīskapu un kardinālu. Pēc četriem gadiem pāvests Jānis Pāvils II izsauca kardinālu Ratcingeru uz Romu un iecēla viņu par Ticības mācības kongregācijas prefektu. Kardināls Ratcingers ir sarakstījis desmitiem grāmatu un traktātu, galvenokārt par dogmatisko un fundamentālo teoloģiju. Būdams kongregācijas prefekts, viņš sastādīja teoloģisku komentāru par tā saukto Fatimas trešo noslēpumu, kas tika izsludināts 2000. gadā pēc poļu pāvesta lūguma. Pēc Jāņa Pāvila II nāves 2005. gada 2. aprīlī, septiņpadsmit dienas vēlāk tika ievēlēts par pāvestu konklāva otrajā dienā un pieņēma vārdu Benedikts XVI. Viņa ievēlēšana nebija pārsteigums. Jau svētā Jāņa Pāvila II pontifikāta beigās tika uzskatīts, ka viņš kļūs par viņa pēcteci. Tomēr tobrīd 78 gadus vecais kardināls jau iepriekš bija domājis par pensionēšanos un atgriešanos dzimtajā Bavārijā. Vēlāk viņš atzina, ka konklāva laikā lūdzies, lai viņu neievēlētu. "Es lūdzu Kungu, lai Viņš izvēlas kādu, kas ir spēcīgāks par mani, bet acīmredzot Viņš neklausījās manā lūgšanā," viņš atzina, izplešot rokas tikšanās laikā ar tautiešiem dažas dienas pēc ievēlēšanas. Viņš piebilda: "Kad balsojuma rezultāti lēnām parādīja, ka tuvojas giljotīna un es esmu tās mērķis, es lūdzu Dievu, lai Viņš mani pasargā no šī likteņa. Es domāju, ka mans dzīves darbs ir pabeigts un mani gaida miera dienas." Tūlīt pēc konklāva viņš sveica ticīgos, teikdams: "Pēc dižā pāvesta Jāņa Pāvila II kardināli izvēlējās mani - vienkāršu, pazemīgu Kunga vīna dārza strādnieku." Benedikta XVI pontifikāta stils ļoti atšķīrās no pāvesta Jāņa Pāvila II pontifikāta, taču doktrināli tas bija viņa turpinājums. Par viņu tika teikts, ka viņš bija "maiguma" pāvests, bet arī drosmes pilns, ar kādu viņš stājās pretī izaicinājumiem un pieņēma lēmumus, kas iegājuši Baznīcas vēsturē. Benedikts XVI izdeva trīs enciklikas: "Deus caritas est" (Dievs ir mīlestība), "Spe salvi" (Cerībā mēs esam pestīti), "Caritas in veritate" (Mīlestība patiesībā). Viņš ir publicējis arī trīs sējumus par Jēzu. Vinš ir devies 24 ceļojumos uz ārzemēm. Pirmajā, 2005. gada augustā, viņš devās uz savu dzimto Vāciju, uz Pasaules Jauniešu dienām Ķelnē, ko vēl bija izraudzījies viņa priekšgājējs. Otrajā svētceļojumā viņš devās uz Poliju 2006. gada maijā. Turpinot Jāņa Pāvila II dialogu ar jūdaismu, viņš apmeklēja sinagogu Vācijā un Romā. 2006. gadā pēc konflikta ar islāma pasauli bija krīze un pēc tam izlīgums. Krīze izcēlās saistībā ar lekciju, ko Benedikts XVI nolasīja Regensburgā, Vācijā. Runājot par islāmu tajā laikā, viņš atgādināja viduslaiku imperatora vārdus par ļaunumu, ko nodarījis "Muhameda zobens". Par to pāvestu asi kritizēja dažādas musulmaņu aprindas, pieprasot atvainošanos. Pēc protestu viļņa pāvests vēlāk paziņoja, ka viņam ir ļoti žēl par to, kā viņa vārdi tika uztverti. Viņš piebilda, ka viņa paziņojums par islāmu ir aicinājums uz atklātu diskusiju. Viņš norādīja, ka viņa izmantotais citāts no viduslaiku teksta nekādā veidā neatspoguļo viņa personīgo nostāju, un izteica cerību, ka viņa paskaidrojums nomierinās situāciju. 2011. gada 1. maijā viņš beatificēja Jāni Pāvilu II. Tūlīt pēc nāves viņš piekrita nekavējoties uzsākt beatifikācijas procesu, negaidot piecus gadus. 2012. gadā notika sensacionāls notikums, ko vēlāk plašsaziņas līdzekļi nosauca par Vatileaks. Tā tika apzīmēts skandāls, kas bija saistīts ar slepenu dokumentu noplūdi plašsaziņas līdzekļos un publicēšanu no pāvesta Benedikta XVI tuvākās apkārtnes. Pēc Vatikāna žandarmērijas veiktās izmeklēšanas toreizējais pāvesta miesassargs Paolo Gabriele vēlāk tika arestēts aizdomās par to zādzību no viņa kancelejas. Aizturēšanas laikā pie viņa tika atrasti slepeni dokumenti. 2013. gada 11. februārī Vatikānā sasauktās konsistorijas laikā saistībā ar gaidāmajām kanonizācijām Benedikts XVI negaidīti paziņoja par savu atkāpšanos no Romas bīskapa amata, ko viņš skaidroja ar savu cienījamo vecumu - tobrīd viņam bija gandrīz 86 gadi - un spēku izsīkumu. Viņa deklarācija par atteikšanos no amata, ko viņš izteica latīņu valodā, izraisīja satricinājumu un zemestrīci Baznīcā. Viņš atkāpās no amata pēc septiņiem pontifikāta gadiem un desmit mēnešiem. 28. februārī viņš no Vatikāna ar helikopteru aizlidoja uz savu vasaras rezidenci Kastelgandolfo un paziņoja, ka dzīvos "paslēpies pasaulei". Jaunais pāvests Francisks, kas tika ievēlēts 2013. gada 13. martā, neilgi pēc tam apmeklēja viņu piepilsētas rezidencē. Šī "divu pāvestu tikšanās" iegāja vēsturē. Pēc diviem mēnešiem pensionētais pāvests, kā viņu sāka dēvēt, apmetās uz pastāvīgu dzīvi bijušajā klosterī Vatikāna dārzos. Francisks vairākkārt ir teicis, ka ļoti vēlas tikties ar savu priekšgājēju un piedalīties Baznīcas dzīvē. Patiesi, pirmajos gados pēc atkāpšanās no amata Benedikts XVI piedalījās tādos nozīmīgos notikumos kā konsistorijas, Jāņa Pāvila II un Jāņa XXIII kanonizācija 2014. gadā, Pāvila VI beatifikācija un Žēlsirdības gada inaugurācija 2015. gada decembrī. Pontifikāta sākumā Francisks žurnālistiem sacīja, ka dzīvot blakus Benediktam XVI ir kā dzīvot "ar vectēvu, kuru kā gudru cilvēku ciena un mīl viņa ģimene". "Ja man ir kāda problēma vai jautājums, es varu vienkārši piezvanīt un pajautāt," viņš saka. Francisks vairākkārt ir teicis, ka viņa priekšgājējs ar savu atkāpšanos ir "atvēris durvis" šādai iespējai. Pirms vairākiem gadiem, kad Benedikts XVI zaudēja spēku, viņš pārtrauca publiski uzstāties. 2020. gada jūnijā viņš devās uz Regensburgu, lai apciemotu savu mirstošo 96 gadus veco brāli tēvu Georgu Ratcingeru. Benedikta XVI tuvākais līdzstrādnieks, viņa personīgais sekretārs arhibīskaps Georgs Gensveins intervijā uzsvēra, ka emeritētais pāvests neļauj sevi "provocēt" ar publikācijām un izteikumiem, kas ir pretrunā ar viņa un Franciska mācību. Pirms sešiem gadiem tika publicēta vācu žurnālista Pētera Zēvalda intervija ar Benediktu XVI. Grāmatā "Pēdējās sarunas" viņš atzina: "Es esmu pateicīgs Dievam par to, ka mani neapgrūtina atbildība, ko es vairs nevarētu nest, ka esmu brīvs un varu katru dienu pazemīgi iet pa savu ceļu ar Viņu." Emeritētais pāvests arī atzina, ka labprātāk vēlētos, lai viņu dēvētu par "tēvu Benediktu". 2021. gada martā, atkāpšanās astotajā gadadienā, viņš laikrakstam Corriere della Sera apliecināja: "Nav divu pāvestu. Ir tikai viens pāvests." Runājot par savu atkāpšanos, viņš uzsvēra: "Tas bija grūts lēmums. Es to pieņēmu ar pilnu apziņu un domāju, ka rīkojos pareizi." Viņš atzina, ka daži no viņa "nedaudz fanātiskajiem" draugiem vēl joprojām ir sarūgtināti un nevēlas pieņemt viņa lēmumu. Viņš pieminēja arī sazvērestības teorijas, kas parādījās pēc viņa atkāpšanās. "Daži teica, ka tas ir Vatileaks skandāla dēļ, citi - ka tā ir geju lobija sazvērestība," viņš piebilda. "Viņi nevēlas ticēt, ka tā bija pilnīgi apzināta izvēle. Bet man ir tīra sirdsapziņa," viņš apgalvoja. Šā gada februārī viņš atkal runāja atklāti. Viņš pauda savas sāpes par ļaunprātīgu rīcību un kļūdām saistībā ar pedofīlijas gadījumiem vietās, kur viņš ieņēma amatus katoļu Baznīcā. "Es varu tikai vēlreiz paust savu dziļo kaunu pret visiem seksuālās vardarbības upuriem, savas lielās sāpes un sirsnīgu piedošanas lūgumu," viņš rakstīja aizkustinošā vēstulē. Tā bija viņa atbilde uz ziņojumu par pedofīliju Minhenes-Frēzenes arhidiecēzē, kuru viņš vadīja septiņdesmito gadu beigās un astoņdesmito gadu sākumā. Benedikts XVI uzsvēra: "Drīzumā man priekšā būs pēdējais tiesnesis manā dzīvē." Kā viņš piebilda, viņš tic, ka "Dievs ir ne tikai taisnīgs tiesnesis, bet arī draugs un brālis". Šā gada augusta beigās viņu un pāvestu Francisku apmeklēja konsistorijā ieceltie jaunie kardināli. 1. decembrī viņš savās mājās uzņēma šī gada Ratcingera balvas laureātus, ko piešķir viņa vārdā nosauktais fonds. 
(Benedikts XVI izbauda pēcpusdienas pastaigu Vatikāna dārzā 2022.g. novembrī)
Jau kādu laiku viņam bija arvien nopietnākas runas problēmas. Trešdien Francisks, uzzinājis, ka viņa veselības stāvoklis ir pasliktinājies, apciemoja viņu atvadu vizītē. Pāvests nesen par viņu teica: "Viņš ir svētais, viņš ir cilvēks ar cildenu garīgo dzīvi." "Es apbrīnoju viņa inteliģenci, viņš ir lielisks," Francis piebilda. | 
