Būdams skolotājs mūsu draudzes skolā, es bieži jautāju bērniem, par ko viņi vēlas kļūt, kad izaugs lieli. Vispopulārākā atbilde ir – par slavenu sportistu (es neesmu tāds vienīgais!). Veterinārārsts, zinātnieks un ārsts arī tiek bieži minēti. Jautājumi par to, kāpēc esi šeit un kas tevi darīs laimīgu, pārāk bieži tiek ignorēti.
"Labo cīņu es izcīnīju, savas gaitas pabeidzu, ticību uzglabāju.” (2Tim 4,7). Gan apustulis Pāvils, gan citi svētie šīs zemes grūtībās skatījās uz mūžīgo atalgojumu. Arī mums dziļi dvēselē par debesīm ir jāiegaumē trīs patiesības: 1. Es dzīvoju debesīm; 2. Debesis ir skaistas; 3. Debesis ir tuvu.
Benedikts XVI esot bijusi slikta izvēle, bieži teikts. Viņa biogrāfs Pēters Zēvalds domā: viņš bija labākais, kas varēja notikt ar katoļu Baznīcu pēc lielā Jāņa Pāvila II.
Kāda ir Jēzus augšāmcelšanās ietekme uz mums? Jūs varat nodomāt, ka atbilde taču ir acīmredzama, taču tā nesaskan ar to, ko ikviens padomājis. Daži teiks: “Un kas par to? Pat ja Jēzus ir piecēlies no mirušajiem un šim faktam ir aculiecinieki, tad kāda tam saistība ar mani un tevi?”
Lūgties par saviem bērniem? Vairums mammu piekritīs, ka tas padodas viegli. Bet lūgties par savu vīru? Kura to dara regulāri? Gribat lūgties par savu dzīvesbiedru, bet neizdodas sameklēt atbilstošus vārdus? Varbūt šie palīdzēs.
22. martā Romas katoļu Baznīcā piemin svēto Nikolasu Ouvenu. Šis svētais, vairāk pazīstams kā “mazais Džons”, bija mazs augumā, taču liels saņemtās cieņas ziņā, ko viņam veltīja jezuītu biedri. Šis pazemīgais, Oksfordā dzimušais amatnieks izglāba daudzu priesteru un laju dzīvības Anglijā katoļu vajāšanu laikā (1559-1829), kad virkne likumdošanas aktu noteica katoļticīgo sodīšanu par savas ticības praktizēšanu. Gandrīz 20 gadu garumā Nikolass pielietoja savas amata prasmes un talantus, lai visā valstī būvētu slepenas paslēptuves priesteriem.
Man ir draugs katolis, kurš ienīst grēksūdzi. Es netaisos atklāt kādus man uzticētos noslēpumus, pasakot, ka mans draugs nicina grēksūdzi tik ļoti, ka desmit gadu laikā ne reizi nav bijis uz to. Viņš minēja vairākus iemeslus, kādēļ neiet uz to, kas oficiāli tiek saukts par Izlīgšanas sakramentu. Viņš baidās, ka viņa grēku nu jau ir daudz par daudz, lai tos visus izsūdzētu uzreiz vienā paņēmienā; viņš ir nobijies no tā, ko priesteris varētu pateikt (viņš ir piedzīvojis dažus nelāgus gadījumus); un viņš ir pārāk aizņemts.
Viena no izaicinošākajām lietām bērnu audzināšanā ir zināt, kā un kad disciplinēt. Kā rīkoties vecākiem (vai skolotājam), ja bērns precīzi zina, kā uzspiest uz tieši tās pogas, lai varētu maksimāli izaicināt, un šķiet, ka nekādi netikt ar to galā?
No 17.februāra kinoteātros sāks demonstrēt režisora Martina Skorsēzes vēsturisku drāmu "Klusēšana". Bīskaps Roberts Barons* sniedz savu komentāru par filmu, kas veidota pēc Šūsaku Endo (Shusaku Endo) romāna un stāsta par diviem jezuītu priesteriem, kuri, neskatoties uz nežēlīgām ticīgo vajāšanām Japānā, dodas uz šo zemi, lai atrastu priesteri, kurš, kā baumo, pēc spīdzināšanām ir atsacījies no ticības.
Pr. Maikls Šmics (Michael Schmitz)* atbild uz jautājumu: Cik lielu vērību man būtu jāpievērš savai pagātnei? Man ir teikts, ka man ir jāaizmirst pagātne un jāvirzās uz priekšu, tomēr šķiet, ka tājā slēpjas kas vairāk?