Par pieaugušo cilvēku eitanāzijas sākuma punktu tiek uzskatīta Ādolfa Hitlera pavēle, kuru viņš uzrakstīja pēc Polijas kampaņas beigām, 1939. gada oktobra sākumā ar atpakaļejošu datumu - 1939. gada 1. septembris.
Jūs jau esat dzirdējuši, ka kristīgai ģimenei teologi ir devuši skaistu vārdu: “Mazā Baznīca”. Tajā viss būtiskais ir kā “Lielajā Baznīcā” – arī Dievs tajā dzīvo. “Kur divi vai trīs pulcējušies Manā vārdā, tur Es esmu viņu vidū” – saka Kristus. Ne tikai dievnamā, arī kristīgā ģimenē ir tāda vienība, kurā cilvēki pulcējušies Dieva vārdā. Ģimene – tas ir lielisks iestādījums: tā uz saviem pleciem nes cilvēci, arī ticību, arī Baznīcu.
"Latīņu valoda Baznīcā mirst, jo jaunie garīdznieki to nezina," uzskata 68 gadus vecais karmelītu garīdznieks Redžinalds Fosters, kurš jau 38 gadus pilda Romas pāvestu galvenā latīnista pienākumus.
Vairākumam amerikāņu izteiciens „kristīga Eiropa” skan kā oksimorons (oksimorons - īpašība, kas konkrētajai parādībai nevar piemist). Gan pasaulīgā, gan reliģiskā ASV prese pastāvīgi apgalvo, ka Eiropa ir tik „postkristīga” un tik sekularizēta, ka nevar brīnīties par to, ka pat jaunās Eiropas konstitūcijas veidotāji atteicās atzīt Eiropas kristīgo pagātni jau nerunājot par tagadni.
“Kurliem Viņš dod dzirdi un mēmiem – valodu!” (sal. Mk 7, 31-37). Šogad Lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību mums piedāvā divas tēmas, divus aicinājumus baznīcām un kristiešiem: lūgties un tiekties pēc kristiešu vienotības un tajā pat laikā – apvienot spēkus, lai atvieglotu cilvēku ciešanas. Šīs divas atbildīgās jomas ir savstarpēji cieši saistītas. Kā viena, tā otra skar Kristus Miesas dziedināšanu, tāpēc arī Lūgšanu nedēļas izvēlētā tēma ir dziedināšanas apraksts.
Saskaņā ar A. Hitlera personīgā ārsta, “Nacistu ārstu” lietā notiesātā dr. Karla Branta liecību, “vadonis”, baidīdamies no baznīcas pretestības, jau 1935. gadā izteicies par eitanāzijas jautājuma risināšanu karadarbības apstākļos. [1]
Šajās svētku dienās mēs kontemplējam Betlēmē dzimušo Pastītāju. Lai labāk saprastu, kad un kur radās tradīcija gatavot Ziemassvētku notikuma atveidojumu, domās pārcelsimies uz Itālijas vidieni.
Bērna Jēzus, lielā cilvēku drauga, piedzimšana Ziemsvētkos ir miera un prieka svētki, jo pats Dievs atnācis pie saviem ļaudīm tiem sniegt glābšanu. Mums nebūtu šo jauko svētku, nebūtu Jēzus, ja Viņa Māte Marija deviņus mēnešus iepriekš nebūtu izteikusi savu „jā” vārdu Dieva iecerei dāvāt cilvēkiem Pestītāju – Jēzu Kristu.
Ziemsvētki ir mūsu svētki, to varam teikt ne tikvien mēs, ticīgie kristieši. Dieva Dēls ir nācis kā Glābējs ikvienam cilvēkam. Kristus ar savām asinīm ir atpestījis visus, arī tos, kas Viņu nepazīst. Katram cilvēkam tā ir dāvana, kas pārspēj visu. Šo dāvanu atnes pats Dievs, upurēdams sevi.
Kā Adventa laikā dzīvo Liepājas katoļu draudzes? Ar kādām domām un cerībām tās sagaida Ziemassvētkus. Par to runājām ar Kurzemes bīskapu Vilhelmu Lapeli, Dienvidkurzemes dekānu, Svētā Jāzepa, Svētā Meinarda un Māras draudžu prāvestu Gati Bezdelīgu, Jēzus un Marijas Dominikāņu Misionāru klostera kopienas priori māsu Diānu un klostermāsu Mārīti.
Raksti
