Visos laikos svēto relikvijas tikušas īpaši godinātas Katoliskajā Baznīcā. Vārds relikvijas (no latīņu termina reliquiae - atliekas) attiecas vispirms uz kristiešu mocekļu vai citu svēto miesu, kā arī uz dažādiem priekšmetiem, ar kuriem viņi bijuši kontaktā. Bet kā lai izprotam relikviju godināšanu?
Romas katoļi 8.maijā atzīmēja 70.gadadienu, kopš pāvests Pijs XI ar bullu nodibināja Liepājas diecēzi jeb bīskapiju, kas aptvēra Zemgales un Kurzemes novadus. Pateicības dievkalpojumā Kurzemes bīskaps Vilhelms Lapelis ar lielu bijību runāja par visiem bīskapiem, kas tajā kalpojuši. Taču īpaši vārdi tika veltīti viņa priekšgājējam bīskapam, vēstures doktoram, teoloģijas licenciātam, vairāku grāmatu autoram, ilggadējam Vatikāna radio žurnālistam Ārvaldim Andrejam Brumanim.
Pirms izdarīt kopsavilkumu un parādīt T- 4 tālāko izvēršanos pasākumā „14f13,“ jānoskaidro divi jau sākumā uzdotie jautājumi: 1) vai nacistu eitanāzija arī faktiski bija slepena un 2) vai eitanāzijai ir psiholoģiski blakusefekti un kādi tie ir.
Klāt Lieldienas – Kristus Augšāmcelšanās svētki. Tie ir līksmi un prieka pārpilni, jo Kristus ir uzvarējis grēku un nāvi uz visiem laikiem. Dievs, mūs mīlēdams, atdeva savu dzīvību mūsu dēļ. Kristus augšāmcēlās, lai mēs jau tagad piedzīvotu garīgu augšāmcelšanos un dzīvotu mūžam.
Lieldienas ir mūsu civilizācijas krāšņākais zieds. Ja Dievs cilvēku ir radījis pēc savas līdzības, tad šī līdzība īstenojas Lieldienu noslēpumā. Tūlīt pēc Kristus nāves mācekļu sašutums izgaisa, satiekoties ar augšāmcēlušos Pestītāju. Raudošās dievbijīgās sievietes Jēzu ar savu klātbūtni iepriecināja.
Gavēņa laikā piedzīvojot garīgo tuksnesi, ticīgie lielā skaitā dodas pie grēksūdzes jeb gandares sakramenta, ko Kristus iedibinājis draudzības atjaunošanai ar Dievu.
Par ievērojamu notikumu Krievijas un visas bijušās padomju valsts teritorijā kļuvusi krievu kinematogrāfa atdzimšana, kurš, diemžēl vēl ir tālu no tā, ko gribētos redzēt pareizticīgajiem, kuri pārdzīvo par daudz cietušās Krievijas likteni. Visbiežāk tiek reklamētas filmas, kuras slavina vardarbību, izlaidību un slepkavošanu. Un nevienā filmā netiek parādītas slepkavu garīgās mokas un pārdzīvojumi pēc izdarītās asins izliešanas.
Šodien, 19. februārī, tīras un baltas sniega segas klātajā Rīgā, pārdomājam kādu sēru vēsti. Nevar teikt, ka šī nāves ziņa nāca pilnīgi negaidīta – aizgājējs šeit virs zemes bija nodzīvojis garu un svētīgu mūžu, 91 gadu, un turklāt pēdējos gados, tostarp vēl pirms nedēļas, pats atkārtoti bija lūdzis viņam sniegt Slimnieku sakramentu kā pastarās svaidīšanas un gatavības nostāties Kunga priekšā izteiksmīgu zīmi. Kā zināms – vairāk par visu viņam rūpēja savas un sava tuvākā dvēseles glābšana. Runa ir par Rīgas arhidiecēzes vecāko garīdznieku tēvu Viktoru Penjušu, MIC.
Raksti
