“Daudzas sīkas rūpes par nākotni, kas izsūc cilvēka radošo spēku vislabāko daļu, vajag nemitīgi nīdēt ārā tāpat kā blusas. Mēs domās cenšamies izlemt daudzas lietas par savu rītdienu, bet dzīves notikumi ieiet pavisam citās sliedēs, pat pilnīgi pretējās.
Liepājas bīskaps emerits Ārvaldis Andrejs Brumanis
Ja jautājam, kas ir kristīgā Baznīca, varbūt atradīsim dažādas atbildes, kas kopsavilkumā liecinās par tās dzīvību, allaž jaunu un mūžīgu, kuras zīme un avots ir Kristus. Bet ir viena persona, kas ir tik pilnīga Baznīcas locekle, ka viņa var būt visas Baznīcas un ikviena kristieša ideāls un priekšzīme – žēlastību pilnā Jaunava Marija.
Ticības mācības kongregācija ir izdevusi jaunu dokumentu ar nosaukumu „Atbildes uz jautājumiem par dažiem Baznīcas mācības aspektiem”. Dokumentā tiek atbildēts uz pieciem jautājumiem, kam seko plašāks komentārs. Atbildes tiek sniegtas, pamatojoties uz jau agrāk izdotiem Baznīcas dokumentiem. Tie visi tiek nosaukti jaunā dokumenta ievadā.
7. jūlijā Vatikāns publicēja vēstuli, ko pāvests Benedikts XVI adresē universālās Baznīcas bīskapiem, nododot lietošanā Misāli, kas tapusi pirms 1970. gada liturģiskās reformas. Iepazīstināsim ar Svētā tēva ievadvēstuli, kas pavada Motu Proprio:
Dienās, kad pa Latviju svētceļo svētās Terēzes no Lizjē relikvijas, mūsu klausītājus vēlamies iepazīstināt ar vienu no viņas laikabiedriem un pirmajiem godinātājiem – jezuītu tēvu Žaku Sevēnu.
Latvijas jauniešiem un pārējiem ticīgajiem ir reta izdevība piedalīties dievkalpojumos, kas saistīti ar svētās Terēzes relikviju svētceļojumu pa daudzām mūsu zemes katoļticīgo draudzēm no šī gada 1. līdz 19. jūlijam.
XIV gadsimtā Amsterdama bija neliels zvejnieku ciemats ar četrām ielām, kuru malās bija redzami dažādi zvejnieku piederumi un vienīgo lielāku ēku – māsu konventu. 1345. gada 13. martā šī ciemata vārds izskanēja pāri Holandes robežām un kļuva par daudzu svētceļnieku mērķi pateicoties Euharistijas brīnumam.
Kā jau tika norādīts, Hitlers 1941. gada rudenī pavēlēja izbeigt pieaugušo eitanāziju. Tomēr faktiski tas nozīmēja tikai nonāvēšanas metožu maiņu (skat. P. Kneisleres liecībā). Jau tā paša gada vasarā H. Himlers ieminējās par iespēju izmeklēt koncentrācijas nometņu ieslodzītos, tiklab miesīgi, kā garīgi slimos.
Meiteni ar tik gaišu, uzticību raisošu skatienu šodienas steigā reti var sastapt. Tas ir pirmais, kas piesaista uzmanību, Jēzus un Marijas dominikāņu māsu misionāru kongregācijas klostermāsu Agnesi satiekot. Ak, jā, vēl viņas tērps – habits, kas ārēji apliecina piederību pie klostera un aiz kura viņa, šķiet, it kā jūtas drošāka, ar ārpasauli satiekoties, un melnā mūķenes galvassega, kas gan slēpj matus, bet toties izceļ viņas mirdzošās acis.
Vasarsvētki ir Svētā Gara atnākšanas svētki. Svētais Gars piecdesmitajā dienā pēc Kristus augšāmcelšanās, tas ir, Vasarsvētkos, atnāca pēkšņi, ārkārtēju ārējo zīmju pavadīts. Bija dzirdama rūkoņa, it kā stipra vēja pūsma, un uguns liesmas nonāca pār apustuļiem un Dievmāti Mariju, kas bija kopā ar viņiem.
Raksti
