17. janvārī bija paredzēta pāvesta Benedikta XVI vizīte Romas universitātē La Sapienza. Tā kā pret to iebilda atsevišķi studenti un mācībspēki, kas bija ieplānojuši traucēt arī tikšanās norisi, universitātes apmeklējums tika atcelts.
Pirmās liecības par domstarpībām kristiešu vidū atrodam jau apustuļa Pāvila Pirmajā vēstulē korintiešiem (1Kor 1,10 sek). Pirmo nopietnu šķelšanos Baznīca piedzīvo 5. gadsimtā un tā saistīta ar doktrinālajiem strīdiem.
Visu mūsu baiļu avots galu galā ir mazticība, pūles nodrošināt sevi, balstoties tikai uz savām cilvēciskajām iespējām, kas allaž ir ierobežotas un nemaz nav tik drošas. Tieši tas arī ļoti spilgti izpaužas visās kritiskajās situācijās: slimībās, dzīves sarežģījumos, kad gadās smagi pievilties, bet sevišķi – nāves priekšā.
Pirmās drošas liecības par Kristus piedzimšanas datumu atrodam 354. gada Filokālija Dionīzija hronogrāfā, kas vienlaicīgi kalpoja gan kā laicīgs, gan arī kā reliģisks kalendārs un piederēja bagātam grieķu kristietim.
Adventa laiku mēs ļoti gaidām. Gaidām Ziemassvētkus, Kristus piedzimšanu. Jo pats šis vārds – advents – jau nozīmē atnākšanu. Kā to pareizi gaidīt, kā posties Ziemassvētkiem, šoreiz stāsta Romas Katoļu baznīcas dekāns Gatis Bezdelīga.
Irēna un Juris Gžibovski, “Laulāto tikšanos” animatori, Varšavā
Palīgmateriāls sirdsapziņas izmeklēšanai radies, balstoties uz kustības "Laulāto tikšanās" rekolekciju pieredzi. Tas paredzēts abiem laulātajiem – vīram un sievai.
Reiz uz savu pili kāds ķēniņš uzaicināja četrus aklos, lai tie viņam noraksturotu priekšmetu, kas bija novietots pils sētā. Pirmais neredzīgais pienāca klāt, pieskārās un teica: “Tas ir koka stumbrs.” Piesardzīgi arī otrais aklais pieskārās priekšmetam un sacīja: “Tā ir šļūtene dārzu laistīšanai.”
No kā konkrēti es baidos? Kas manī izraisa trauksmes un apdraudētības sajūtu? Tas nemaz nav tik viegls jautājums kā izklausās. Pirmajā acu uzmetienā var likties, ka mēs vispār nebaidāmies ne no kā.