Raksts no priestera Edvarda Stanieka (Edward Staniek) Latvijā izdotās grāmatas "Tikumi un netikumi". Edvards Stanieks ir poļu garīdznieks, profesors, patrologs un habilitēts teoloģijas doktors.
Apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs arhibīskaps Peters Curbrigens ir saņēmis Vatikāna Ticības mācības kongregācijas sekretāra arhibīskapa Andželo Amato dokumentu, kas Latvijas bīskapiem atgādina to, kam tika pievērsta uzmanība Latvijas bīskapu vizītes "Ad limina" laikā Vatikānā 2006. gadā.
Lai veidotu labi audzinātu sirdsapziņu, ir nepieciešams nemitīgi padziļināt Dieva mīlestības iekšējo pieredzi. Kristietība savā būtībā nav reliģija, kas balstās uz likumu un priekšrakstiem, tā ir mīlestības un žēlsirdības reliģija, kur Dievs pats ar Savu līdzjūtību un piedošanu nāk pie cilvēka.
Ak, visvērtīgākā krusta dāvana! Mēs apbrīnojam, cik tas ir brīnišķīgs! Tas nav kā paradīzes koks, kurā bija sajaukts labais un ļaunais, bet tas viss ir pārpildīts un mīļš mūsu acīm un garšai.
Gavēnis ir laiks, kurā mēs pārdomājam par kristīgām vērtībām, lai no jauna atklātu gandarīšanas un atgriešanās lielo nozīmi. Kad dzirdam aicinājumu atgriezties, mēs nereti attiecinām to uz citiem un sakām: “Atgriešanās nepieciešama pagāniem vai arī tiem, kuri ir attālinājušies no Dieva un no Baznīcas, bet uz mani tas neattiecas. Protams, varbūt dažas lietas arī man savā dzīvē būtu jāmaina, bet ne jau man vajadzīga atgriešanās.”
Aizvadītajā sestdienā, tiekoties ar Romas diecēzes jauniešiem, viņu vecākiem un skolotājiem, pāvests nodeva savu vēstuli "Par neatliekamo jauniešu audzināšanas darbu". Ielūkosimies šīs vēstules saturā.
Kāds cilvēks gāja, nesdams uz pleciem daudzus smagus krustus. Viņš bija novārdzis, nemierīgs un nospiests. Kādu dienu viņš nostājās krucifiksa priekšā un sāka vaimanāt:
Imanuels Kants ir izteicis senu kristīgu gudrību – brīvība nebalstās uz likumu atmešanu, bet uz to likumu atrašanu, kuru ietvaros cilvēks vislabāk varētu sevi īstenot. Doma par likumu atmešanu nav bezjēdzīga, ja tā skar likumus, kurus ir izdevis cilvēks. Fizikas vai morāles likumus labākā gadījumā var neiepazīt vai arī ignorēt, tomēr šāda attieksme var tikai novest līdz katastrofai.
Tas tiesa, ka mana dzīve ir intensīva, dinamiska, reizēm man pat šķiet, ka šim dinamiskumam piemīt pārāk daudz entuziasma, bet es arvien atjaunoju savus spēkus, smeļot tos no pirmavota vai no dzīvības avota, un dažreiz es rodu atpūtu lūgšanā... Var ieslēgties lūgšanā kā klostera cellē, lai pēc tam turpinātu ceļu jau ar svaigiem spēkiem un atjaunotu līdzsvaru.
Raksti
