Kristīgajā mākslā ir šīs dienas liturģijas saturam atbilstoša ilustrācija, kas rāda uz ceļiem nometušos sirmgalvi Simeonu, kurš savās izplestajās rokās paņēmis Bērnu Jēzu no Vissv. Jaunavas Marijas, kas stāv viņam priekšā. Viņiem no vienas un otras puses tuvojas svētku drēbēs ģērbušies vīrieši un sievietes ar degošām eļļas lampām rokās. Tie simbolizē Baznīcu, kas iziet sagaidīt Kristu.
"Tā vietā, lai dzīvotu ar "algotņa" attieksmi pret atlaidām Euharistijas gadā, šis laiks ir jāizdzīvo ar atvērtību Dieva žēlastībai," saka teologs, arhibīskaps Bruno Forte, kurš ir arī Starptautiskās teoloģijas komisijas loceklis.
"Dievs mūs ir aicinājis sniegt liecību tādā Eiropā, kura diskriminē kristiešus un apiet Dievu savas konstitūcijas preambulā. Mums nav citas Eiropas. Tieši šajā Eiropā mums nākas vest kulturāli-politiskas batālijas aizstāvot kristīgās vērtības. Konstitūcija nodrošina tādas cīņas noteikumus."
Grečo, kādā klints alā, svētā Franciska svinētajā pirmajā Kristus dzimšanas reliģiska satura uzvedumā nebija ne Dievmātes, ne svētā Jāzepa figūru. Iespējams, ka arī silīte bija tukša. Tajā vissvarīgākais bija Kristus, kas mūsu dēļ atnāca uz šo zemi un ir klātesošs Euharistijā.
Šī lūgšana pastāv kopš Baznīcas sākuma, par ko liecina visvecākās Euharistiskās lūgšanas. Šajā rakstā gribam Jums pastāstīt par katoļu Baznīcas mācību: par vienu no svēto sadraudzības ticības patiesības elementiem, kas ir lūgšana par tiem, kas aizgājuši mūžībā un satiekas ar Dieva mīlestību.
Autors: Jaceks Salijs OP Avots: poļu laikraksts “Mały Gość niedzielny”
Ar šo rakstu uzsākam publicēt atbildes uz jautājumiem, kas regulāri parādās poļu laikrakstā “Mały Gość niedzielny” (”Mazais Svētdienas ciemiņš”). Laikraksts ir īpaši veltīts pusaudžiem, bet to labprāt lasa arī pieaugušie. Atbildes uz svarīgiem jautājumiem, kuros ieinteresēti esam mēs katrs, sniedz viens no pazīstamākajiem poļu dvēseļu ganiem – dominikāņu tēvs Jaceks Salijs.