Vairākumam amerikāņu izteiciens „kristīga Eiropa” skan kā oksimorons (oksimorons - īpašība, kas konkrētajai parādībai nevar piemist). Gan pasaulīgā, gan reliģiskā ASV prese pastāvīgi apgalvo, ka Eiropa ir tik „postkristīga” un tik sekularizēta, ka nevar brīnīties par to, ka pat jaunās Eiropas konstitūcijas veidotāji atteicās atzīt Eiropas kristīgo pagātni jau nerunājot par tagadni.
“Kurliem Viņš dod dzirdi un mēmiem – valodu!” (sal. Mk 7, 31-37). Šogad Lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību mums piedāvā divas tēmas, divus aicinājumus baznīcām un kristiešiem: lūgties un tiekties pēc kristiešu vienotības un tajā pat laikā – apvienot spēkus, lai atvieglotu cilvēku ciešanas. Šīs divas atbildīgās jomas ir savstarpēji cieši saistītas. Kā viena, tā otra skar Kristus Miesas dziedināšanu, tāpēc arī Lūgšanu nedēļas izvēlētā tēma ir dziedināšanas apraksts.
Saskaņā ar A. Hitlera personīgā ārsta, “Nacistu ārstu” lietā notiesātā dr. Karla Branta liecību, “vadonis”, baidīdamies no baznīcas pretestības, jau 1935. gadā izteicies par eitanāzijas jautājuma risināšanu karadarbības apstākļos. [1]
Šajās svētku dienās mēs kontemplējam Betlēmē dzimušo Pastītāju. Lai labāk saprastu, kad un kur radās tradīcija gatavot Ziemassvētku notikuma atveidojumu, domās pārcelsimies uz Itālijas vidieni.
Bērna Jēzus, lielā cilvēku drauga, piedzimšana Ziemsvētkos ir miera un prieka svētki, jo pats Dievs atnācis pie saviem ļaudīm tiem sniegt glābšanu. Mums nebūtu šo jauko svētku, nebūtu Jēzus, ja Viņa Māte Marija deviņus mēnešus iepriekš nebūtu izteikusi savu „jā” vārdu Dieva iecerei dāvāt cilvēkiem Pestītāju – Jēzu Kristu.
Ziemsvētki ir mūsu svētki, to varam teikt ne tikvien mēs, ticīgie kristieši. Dieva Dēls ir nācis kā Glābējs ikvienam cilvēkam. Kristus ar savām asinīm ir atpestījis visus, arī tos, kas Viņu nepazīst. Katram cilvēkam tā ir dāvana, kas pārspēj visu. Šo dāvanu atnes pats Dievs, upurēdams sevi.
Kā Adventa laikā dzīvo Liepājas katoļu draudzes? Ar kādām domām un cerībām tās sagaida Ziemassvētkus. Par to runājām ar Kurzemes bīskapu Vilhelmu Lapeli, Dienvidkurzemes dekānu, Svētā Jāzepa, Svētā Meinarda un Māras draudžu prāvestu Gati Bezdelīgu, Jēzus un Marijas Dominikāņu Misionāru klostera kopienas priori māsu Diānu un klostermāsu Mārīti.
Pirmā Adventes nedēļa Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Liepājas Svētās Trīsvienības draudzē ienāk ar vienu zīmīgu pasākumu, kurš, cerams, augšup cels ne tikai draudzes, bet arī pašas baznīcas un arī Liepājas dzīvi. 5. decembrī paredzēts oficiāli dibināt Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fondu.
Ar Adventa laika pirmās svētdienas pirmajām vesperēm mēs uzsākam jaunu liturģisko gadu. Pēc Vissvētākās Jaunavas Marijas piemēra — sekojot viņai, kura mums māca dzīvot, ticībā ieklausoties Dieva Vārdā, apstāsimies pie diviem pantiem no svētā apustuļa Pāvila Pirmās vēstules tesalonīkiešiem:
Nepilnu mēnesi Viļakas Romas katoļu draudzē kalpo vikārs Rinalds Broks. Jau pirmo reizi ierodoties Viļakā, viņš guvis ļoti pozitīvus iespaidus gan par pilsētu, gan arī tās iedzīvotājiem. Iepazīstot Viļakas, Kupravas un Liepnas draudžu locekļus, jaunais priesteris atzīst, ka šeit var izjust ģimenes garu.
Raksti
