Palasīsim...  Raksti

Savas nāves dienas pēcpusdienā Brālis Rožē pasauca pie sevis kādu brāli un sacīja viņam: „Pieraksti kārtīgi šos vārdus!” Sekoja ilgs klusums, kura laikā brālis centās noformulēt savu domu.

Par Jēzus Kristus dzimšanu vēstījot, bija teikts, ka „Viņš atpestīs savu tautu no tās grēkiem” (Mt 1, 21).

”Daudzkārt un dažādos veidos Dievs caur praviešiem runājis.. beidzot šinīs dienās Viņš mums runājis caur Savu Dēlu” (Ebr 1,1-2). Kā Dievs Betlēmē pieņēma cilvēcību, tā cilvēkam jāpieņem dievība.

Šodien Baznīca mūs aicina svinēt Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgo Ieņemšanu viņas mātes miesās. Jau no pirmā savas dzīves brīža Marija tika pasargāta no pirmdzimtā grēka Jēzus dēļ. Būdama bez grēka traipa, Jaunava Marija ir visas Baznīcas attēls.

Kādu vārdu lietot, ja rakstot vai runājot gribam apzīmēt četras nedēļas ilgo laika posmu līdz Ziemassvētkiem?

Vairākās kristīgo tautu zemēs ir ieviesusies kāda sena tradīcija. Uzsākot adventa laiku, no egļu zariem tiek vīts adventa vainags, kas tiek rotāts ar četrām svecēm.

„Ir jāapzinās,” Tēvs Kolvenbahs uzsvēra, „ka komunikācija nav tikai dažu, profesionāli sagatavotu personu sektors, bet katras apustuliskās kalpošanas pamats.

22. oktobrī Kristīgās kultūras institūts – Edītes Šteinas forums rīkoja kārtējo lekciju. To lasīja viesis no Austrijas abats Bernhards Nābers. Lekcijas tēma bija „Vai Eiropai nepieciešams Dievs un Baznīca”.

Kā bibliskas patiesības apliecināt šodien, kā kristiešiem sekmīgi uzrunāt rietumu kultūrā dzīvojošus cilvēkus, tātad arī mūs? Šādi jautājumi nodarbina daudzus, kuri ar savu dzīvi vēlas labdabīgi protestēt pret uzskatu: visi ticīgie ir vecmodīgi, baznīca domāta tantiņām un vājajiem.