Priestera komentārs Adventa I svētdienai (30.11.2014)
Ar šodienu mēs uzsākam jaunu liturģisko gadu. Liturģiskā gada laikā Baznīca apcer Kristus noslēpumu, iesākot ar Viņa piedzimšanu, līdz pat pārdomām par Viņa otrreizējo atnākšanu laiku beigās. Baznīcas liturģiskais gads, kā mēs zinām, sastāv no vairākiem periodiem, starp kuriem ir arī šīs četras Adventa nedēļas, kuras mūs sagatavos Ziemassvētku svinībām.
Saskaņā ar Baznīcas tradīciju Pēdējās tiesas dienā Jēzus ikvienam uzdos vienu vienīgu jautājumu: “Vai tu mani mīli ar visu savu sirdi, dvēseli un spēku?” Dieva priekšā mums būs jārunā patiesība. Tas, kurš atbildēs: “Jā, Kungs, Tu zini, ka es Tevi mīlu,” – uzreiz ieies Debesu svētlaimē.
Pavisam tuvu 18. novembris, mūsu tautas nacionālie svētki, Latvijas Republikas proklamēšanas diena. Šajā dienā esam aicināti atcerēties, ka mēs, kristieši, esam divu valstību – Debesu valstības un savas tēvijas, Latvijas – iemītnieki.
Šodien mēs svinam Laterāna bazilikas iesvētīšanas gadadienu. Savā arhitektonisko risinājumu mākslinieciskajā krāšņumā Laterāna bazilika simbolizē pāvesta vienotību ar visiem pasaules kristiešiem, kuri veido universālo kopienu. Kāpēc mēs arī Latvijā svinam gadadienu par godu tam, ka iesvētīta šī bazilika, kura atrodas Romā?
Mirušo piemiņas diena (Dvēseļu diena). Priestera komentārs (02.11.2014)
Laikam piemīt tāda īpašība, ka tas nepielūdzami iet, steidzas, paiet un nav atgriežams atpakaļ. Un tā nemanot ir pienācis novembris, kurš mums kārtējo reizi liek apjaust, ka viss paiet uz neatgriešanos. Paiet vasara ar ziedu smaržu tēva stādītajā liepu alejā, paiet zelta rudens ar lapkritim raksturīgo aso vēja pūsmu.
Tu mīlēsi Kungu, savu Dievu, ar visu savu sirdi, ar visu savu dvēseli un ar visu savu prātu. Tu mīlēsi savu tuvāko kā sevi pašu. Šie baušļi neapšaubāmi ir kristieša dzīves moto un izsaka tās būtību.
Pirms daudziem gadiem slavena apavu kompānija nosūtīja vienu no saviem pārdevējiem uz tālu valsti, lai sāktu tajā uzņēmējdarbību. Pēc dažiem mēnešiem viņš uzrakstīja vēstuli: “Es braucu mājās. Neviens šeit kurpes nevalkā.” Tad uzņēmums nosūtīja citu pārdevēju uz to pašu vietu. Pēc dažiem mēnešiem viņš kompānijai rakstīja tā: “Sūtiet vairāk pasūtījumu! Neviens šeit apavus nevalkā! Tātad es varu pārdot vairāk!”
Tas ir skaidrāks par skaidru, ka ikviens kristietis ir aicināts uz atgriešanos. Par to nevar būt nekādu diskusiju. Un tomēr daudzi esam tālu no Kunga. It kā mūsos ir labā griba kaut ko darīt ar savu dzīvi: censties, lai neizpaliek ikdienišķā lūgšana, izvairīties no grēkiem, nepadoties kārdinājumiem, bet biežāk nesanāk nekā sanāk.
Kas kopējs šīsdienas Evaņģēlija lasījumam ar Baznīcas vēstures tūkstošgadīgo pieredzi? Vispirms jau burtiskā līmenī varētu domāt, ka ar šo līdzību Jēzus piedāvā aizsākt diskusijas par sociālo taisnīgumu. Tādā gadījumā pamēģināsim vilk paralēles ar Baznīcas vēstures lekcijās vienu no pretrunīgākajām tēmām – ar Lielās Franču revolūcijas piedāvāto sociālā taisnīguma modeli.
Priestera komentārs Svētā krusta pagodināšanas svētkos (14.09.2014)
Šodien, svinot Svētā krusta pagodināšanas svētkus, Baznīca aicina pārdomāt fragmentu no Jēzus un Nikodēma sarunas, kuru pierakstījis evaņģēlists Jānis.
Mieram tuvu
