Lasot šīsdienas Evaņģēlija fragmentu, no pirmā acu uzmetiena šķiet, ka Pēteris rūpējas par Jēzu, par to, lai Viņam būtu labāk, bet Jēzus ne tikai atraida šo palīdzību, bet pat ļoti asi izsakās: “Atkāpies no manis, sātan!” – un tad arī paskaidro: “Tu esi man par ieļaunojumu, jo tu nedomā to, kas ir Dieva, bet to, kas ir cilvēka.” (Mt 16, 23)
Šodien Svētie Raksti mūs aicina pārdomāt par to, kas mums ir svarīgs, uz ko ir vērsts mūsu skatiens. Uz šīm pārdomām mūs mudina pravietis Elijs. Pievērsīsim uzmanību viņa vārdam!
Līdzība par labo sēklu un nezālēm atklāj cilvēka vēstures nozīmi. Brīvībai ir pozitīva vērtība, tā piešķir cilvēkam cieņu, jo viņš vai viņa ir radīti pēc Dieva attēla; brīvība mums dota, lai mēs varētu iepazīt, iemīlēt Dievu un kalpot Viņam un tuvākajam, šādi nopelnot mūžīgu, bezgalīgu laimi.
Evaņģēlijā bieži dzirdam, ka Kristus mums saka: “Kam ir ausis, tas lai klausās!” Arī šīsdienas Evaņģēlija fragmentā lasām šos vārdus. Jēzus grib, lai Viņa teiktie vārdi sasniedz gan mūsu ausis, gan mūsu sirdi.
Šodien pirmajā lasījumā ir slavens pravieša Zaharija pravietojums par Mesiju, kurš nāk pie savas tautas taisnīgs un pestīšanu nesošs, kurš jāj uz ēzelīša un kura mērķis ir ar miera sludināšanu iznīcināt visus kaujas ratus un salauzt kara stopus. Mesija ir miera nesējs. Mesija-Jēzus Kristus grib, lai miera Valstība sniegtos no jūras līdz jūrai un no upes līdz pat zemes robežām.
Priestera komentārs sv. apustuļu Pētera un Pāvila svētkos (29.06.2014)
Šķiet, ka šodienas liturģiskās svinības sevī nes tik bagātīgu saturu, ka cilvēka vārdi, sakārtoti dažās rindās, nespēj atklāt visu šī satura spožumu. Prātā skan Džovanni Pjerluidži da Palestrinas “Tu es Petrus”, un atmiņa kavējas Sv. Pētera bazilikā Romā...
Kad par kādu cilvēku sakām, ka viņam ir laba sirds, tas nozīmē, ka tas ir labs cilvēks, cilvēks, kurš mīl. Sirds ir kļuvusi par mīlestības simbolu. Bieži vien arī vārdu “mīlēt” aizvietojam ar mazu sirsniņu.
Kas mani ēd, dzīvos caur mani. (Jņ6, 57) “Kā Viņš var mums dot ēst savu miesu?” jūdi strīdējās. Iespējams, viņi strīdējās par to, kā tad īsti Kungs Jēzus dos savu Miesu par dzīvi pasaulei, vai arī, iespējams, par to, ka ēst cilvēka miesu nav pieņemami ētisku apsvērumu dēļ, vai arī par to, vai cilvēka miesa vispār var pārvērsties par maizi.
Pavisam neilgu laiku pēc Jēzus nāves un augšāmcelšanās noslēpumu svinībām, saņēmusi Svēto Garu un Dieva apredzības vadīta, Māte Baznīca šodien mums sniedz mācību par Vissvēto Trīsvienību. Mūsu izpratne ir nepilnīga, tāpēc šajā mācībā vienmēr paliks kas noslēpumains.
Mieram tuvu
