Šīs svētdienas evaņģēlijs mums dod iespēju padomāt par daudzām lietām kristīgajā pasaulē. Lasām, ka Jēzus lūdzas par saviem mācekļiem, lai viņi būtu vienoti, un novēl tos Debesu Tēvam.
Pastaigājoties pa pilsētas ielām, varam redzēt modernas ēkas, lielus supermārketus un veikalus, kas mūs kārdina. Izaicinošas bildes ar mūzikas un kino zvaigznēm, skaistas un smaidīgas pārdevējas, laipni kungi, kas piedāvā jaunas "rotaļlietas" mūsdienu cilvēkam. Visu, kas vajadzīgs, var dabūt ar vienu noteikumu: jābūt naudai, un tavs sapnis piepildīsies.
Kāds ir kristieša noskaņojums šajā trešajā Lieldienu svētdienā? Vēlamies dzirdēt atbildi — lielisks! Vai viss Lieldienu laiks nav viens vienīgs gaviļpilns Alleluja dziedājums?
Dārgie brāļi un māsas Kristū! Šī svētdiena ir īpaša un ļoti svarīga, jo 2000. gada 5. maijā Vatikāns ar oficiālu dokumentu pasludināja to par Dieva žēlsirdības svētdienu. Kas ir Dieva žēlsirdība? Jānis Pāvils II to nosauca par "mīlestības atklāsmi".
Lūk, šodien esam pie Lielās nedēļas ieejas vārtiem. Mums katram ir sava atslēga, lai šos vārtus atvērtu. Nav universālas atslēgas, katram ir sava. Jēzus ir viens savu ciešanu priekšvakarā, arī mēs būsim vieni savu izšķirošo izvēļu priekšā dzīves atbildīgākajos mirkļos.
"Dievs, radi manī skaidru sirdi," lūdz psalmists (Ps 51, 12). Vai arī mums nav jāsauc viņam līdz? Vai arī mums nav jādara savas sirdis skaidras, tādas, kas spētu redzēt Dievu, tādas, kas varētu Viņā klausīties?
Lai top slavēts Jēzus Kristus! Šo īpašo svētku Svēto Rakstu lasījumi mums vēstī ne vien par Marijas doto atbildi eņģelim, bet arī par Jēzus izjūtām Iemiesošanās brīdī.
Mieram tuvu
