Kad cilvēku motivē bagātība, sākas ļaunums Desmitais bauslis apskata mūsu attieksmi tieši pret materiālajām vērtībām. Uzdosim sev pamatjautājumu: kā atšķirt pamatotas un godprātīgas ilgas no nepamatotām ilgām pēc materiālām vērtībām? Bauslis taču attiecas vienīgi uz tām nepamatotām. Ļaunumu var izraisīt naiva, bet reizēm melīga morāle, kurai katra tiekšanās pēc bagātības un materiālās stabilitātes liksies aizdomīga. Kad teorijā netiek nošķirta likumīga saimniekošanas motivācija no negodīgas saimniekošanas motivācijas, tad grūti cerēt, ka tas varētu labvēlīgi ietekmēt saimnieciskās prakses morāli. Tātad ekonomiskās motivācijas ir ne vien likumīgas, bet pat ļoti vēlamas. Bez tām taču nebūtu radušās tik daudzas brīnišķīgas iniciatīvas un saimnieciskie sasniegumi, pateicoties kuriem nevienu vien reizi palīdzēts izkļūt no nabadzības arī plašākas sabiedrības mērogos. Ļaunums sākas tikai tad, kad cilvēka motivāciju horizonts aprobežojas – objektīvi vai subjektīvi – vienīgi ar vēlmi kļūt bagātākam. „Pielūkojiet un sargieties no katras mantkārības, jo ne no pārpilnības un tā, kas viņam ir, atkarīga viņa dzīve.” (Lk 12,15) Diemžēl gadās, ka kāda saimnieciska darbība pat objektīvi nekam nekalpo, ka tā ir gluži kaitīga un liecina ne tikai par morālo, bet arī par sava veicēja deģenerāciju. Tas attiecas ne tikai uz narkotisko vielu izgatavošanu un ieroču tirgošanu. Čičikovs pirka mirušas dvēseles, kāds cits izmānīs apdrošināšanas kompensāciju par ugunsgrēku, kuru pats tīšām izraisīja, vēl cits viltīgi izmantos kādas nepilnības kredītu ņemšanas noteikumos. Tātad nav iespējams godīgi kļūt bagātākam, veicot šķietamu saimniecisku darbību. Lielākais, ko cilvēks negodīgā peļņā, izvairoties no soda, var iegūt, ir laicīgās bagātības, jo būs taču vēl Dieva taisnīgā tiesa. Kā vērtēt saimniecisku darbību, kas sabiedrībai nes objektīvu labumu, bet kuru kāds veic tikai un vienīgi ar mērķi vairot savu bagātību? Šķiet, ka tas ir tīri teorētisks modelis, kurš nekad nenotiek īstenībā. Ja šī darbība nepārkāpj morālo likumu, tad būtu jāpieņem, ka tās motivācija ir gan dziļāka, gan skaistāka nekā pats autors to skaidri apzinās. Ir maz ticams, ka saimnieciska darbība, kuru veic tikai laicīgu motīvu dēļ, nebūtu aptraipīta ar kaut kādiem pāridarījumiem, parazītismu vai vismaz cietsirdīgu vienaldzību pret kāda trūkumu. Ja būtu citādāk, vai Jēzus būtu pievērsis tik daudz uzmanības, brīdinot bagātos: „Jo kāds labums cilvēkam, ja viņš iemantotu visu pasauli, bet savai dvēselei darīs zaudējumu?” (Mk 8,36)
Palīdzot otram bez garīgās bagātības, var aizskart cilvēka cieņu
Pašās beigās pievērsīsim uzmanību apustuļa Pāvila paradoksālajam izteikumam par Kristu: „Viņš, būdams bagāts, jūsu dēļ kļuvis nabags, lai Viņa nabadzībā jūs kļūtu bagāti.” (2Kor 8,9) Šis izteiciens savā visdziļākajā dimensijā izklāsta Iemiesošanās noslēpuma jēgu: Dieva Dēls sevi pazemināja un piedalījās mūsu cilvēciskajā dabā tāpēc, lai mūs paaugstinātu un darītu par savas dievišķās dabas līdzdalībniekiem. Tomēr šī izteikuma konteksts norāda uz vēl citu, praktiskāku nozīmi: Lai varētu sniegt palīdzību cilvēkam, kam tā nepieciešama, tev jābūt bagātam, bet patiesi bagātam. Pat tad, kad palīdzi kādam materiāli, tavai ekonomiskai stabilitātei ir jābūt otršķirīgai; svarīgi ir, lai tu būtu bagāts „gan ticībā, gan vārdos, gan zināšanā, gan visādos centienos” (2Kor 8,7). Ja tev pietrūks patiesās bagātības, t. i., garīgās, tad, gribot palīdzēt tuvākajam, tu ļoti viegli, pat negribēdams, pazemosi viņu un aizskarsi viņa cieņu. Patiesi Bagāts, protams, ir tikai pats Dievs. Tas ir sv. Pāvilam raksturīgs skatījums; mēs to neatradīsim (vismaz tādā veidā formulētu) ne Vecajā Derībā, ne arī citos Jaunās Derības rakstos. Dievs ir „bagāts ar savu žēlastību”, kas „pārpilnībā mums piešķirta visā gudrībā un saprašanā” (Ef 1,7-8; sal. 1,18; 2,4.7; 3,16; Kol 1,27; 2,3). „Viņš izdala savas bagātības visiem, kas Viņu piesauc.” (Rom 10,12; sal. 2,4; 9,23; 11,33). Un tieši tāpēc, ka Viņš ir Patiesi Bagāts, Viņš spēj apdāvināt tādā veidā, lai mūs pat vismazākajā mērā nepazemotu. Viņš, būdams Bagāts, pats kļūst nabags, kad grib mūs bagātināt. Lūk, tieši tāda ir šī baušļa „Tev nebūs iekārot nevienu lietu, kas pieder tavam tuvākam” evaņģēliskā perspektīva; drīzāk centies viņam nākt palīgā. Ja ir nepieciešams, palīdzi viņam arī materiāli. Bet neatstāj novārtā dalīšanos augstākajā bagātībā, kura tev ir pieejama caur ticību. Centies to darīt ar patiesu bijību pret tuvākā personas cieņu. 
Foto: Freedigitalphotos.net/scottchan
| 
