Šartras Dievmātes katedrāle (Notre-Dame de Chartres) majestātiski slej savus divus atšķirīgos torņus debesīs, liecinot par šīs vietas nozīmību un iespaidīgumu kā iepriekšējos gadsimtos, tā arī tagadējā. Šī gotiskā katedrāle atrodas 80 km uz dienvidrietumiem no Parīzes.
Šajā apskatā runāsim par Dieva žēlsirdības dziesminiekiem, kuri to apdziedāja savās vēlmēs, darbos, domās un ar visu savu dzīvi līdzīgi kā senie pravieši un svētie un visu paaudžu kristieši kopš pašiem Baznīcas pirmsākumiem. Šīs Kunga žēlastības dziesminieku pulkam ar speciālām tiesībām pieder Baznīcas tēvi.
No 27. decembra līdz 3. janvārim Aglonas bazilikas Kora skolas kora grupas dziedātājiem bija iespēja pabūt Romā un piedalīties "Pueri Cantores" (PC) koru 40. kongresā - festivālā, kas norisinājās piecas dienas. Par pieredzēto ceļojumā un gūtiem iespaidiem stāsta Kora skolas dziedātājs Andris Gribuška.
Svētais Lūkass stāsta par Jēzu, kurš sludina Nācaretes sinagogā. Tas ir Kunga sludināšanas sākums. Jēzus nolasa pravieša Isaja grāmatas vārdus par Dieva apsolījumu piepildīšanos un saka – šodien šis vārds ir piepildīts: “Šie Raksti, kurus dzirdējāt, šodien ir piepildījušies.”
“Sunday Telegraph” ir publicējis fragmentus no pāvesta Franciska jaunās grāmatas – Dieva vārds ir Žēlsirdība, kas ir žurnālista Andreā Tornjelli intervija grāmatas garumā ar pāvestu. Tas, kas mani ieinteresēja šajos fragmentos, ir tēma, uz kuru pāvests bieži atsaucās, un kuru ir iekļāvis savā bīskapa moto: “Miserando atque eligendo”, kādu pieredzi, Gandarīšanas sakramenta laikā 17 gadu vecumā.
Par Latvijas pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija). Piedāvājam ielūkoties juristes Baiba Rudevskas saskatītajos riskos, saistībā ar šo konvenciju.
Pāvests Francisks šī gada 2. Lieldienu jeb Dieva Žēlsirdības svētdienas priekšvakarā pasludināja savu nodomu dāvāt visiem ticīgajiem un visiem, kam tas nepieciešams, piedzīvot ārkārtējo Dieva Žēlsirdības Jubilejas gadu. Bullā ”Misericordiae Vultus” (Žēlsirdības vaigs) pāvests raksta, ka šis gads iesāksies 2015. gada 8. decembrī – Bezvainīgās Ieņemšanas svētkos.
Jūlija Garkuša, Rīgas dominikāņu laju kopienas novice
Mūsu laikmets ir gara izaicinājumu pārbagāts. Notikumi pasaulē un mūsu pašu valstī pastāvīgi uzdod jautājumus mūsu sirdsapziņai par to, kāda ir pareiza rīcība katrā konkrētā situācijā. Un atbildēt ir ļoti grūti, dažreiz pat, šķiet, neiespējami, jo visā informācijas gūzmā, kas pārpludina sabiedrisko telpu, ir jāspēj saskatīt patiesību un tai sekot. Tāpēc ir ļoti būtiski, ka mums ir kāds, kas rāda ceļu, – bāka, kas spīd tumsā un palīdz nenomaldīties. Ceļš, Patiesība un Dzīvība. Kristus.
Nobeigums Tomaša Jakleviča rakstam, kurā autors veicis kopsavilkumu Amerikas dominikāņu brāļu rūpīgi izanalizētajam kardināla V. Kaspera piedāvājumam sakarā ar atļauju saņemt Komūniju katoļticīgajiem, kuri ir šķīrušies un noslēguši civillaulību ar citu partneri.
Marijas Debesīs uzņemšanas svētki ir priecīga diena, jo Dievs ir uzvarējis. Mīlestība ir uzvarējusi. Dievs parādīja, ka mīlestība ir stiprāka par nāvi. Mīlestības pārspēku pār nāvi varam salīdzināt ar gaismas pārākumu pār tumsu. Tad, kad mēs tumšā rudens vakarā atveram izgaismotas istabas logu, ne jau tumsa piepilda istabu, bet gaisma ir tā, kas izgaismo apkārtni.
Raksti
