Viena no izaicinošākajām lietām bērnu audzināšanā ir zināt, kā un kad disciplinēt. Kā rīkoties vecākiem (vai skolotājam), ja bērns precīzi zina, kā uzspiest uz tieši tās pogas, lai varētu maksimāli izaicināt, un šķiet, ka nekādi netikt ar to galā?
No 17.februāra kinoteātros sāks demonstrēt režisora Martina Skorsēzes vēsturisku drāmu "Klusēšana". Bīskaps Roberts Barons* sniedz savu komentāru par filmu, kas veidota pēc Šūsaku Endo (Shusaku Endo) romāna un stāsta par diviem jezuītu priesteriem, kuri, neskatoties uz nežēlīgām ticīgo vajāšanām Japānā, dodas uz šo zemi, lai atrastu priesteri, kurš, kā baumo, pēc spīdzināšanām ir atsacījies no ticības.
Pr. Maikls Šmics (Michael Schmitz)* atbild uz jautājumu: Cik lielu vērību man būtu jāpievērš savai pagātnei? Man ir teikts, ka man ir jāaizmirst pagātne un jāvirzās uz priekšu, tomēr šķiet, ka tājā slēpjas kas vairāk?
2016. gada 10. decembrī Sv. Jēkaba katedrālē Rīgā pēc svinīgas Svētās Mises, kuru svinēja Baltijas valstu apustuliskais nuncijs V. E. arhibīskaps Lopess Kintana un V. E. arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, notika Vatikāna II koncila dokumentu latviešu tulkojuma atvēršana. Kopš noslēdzies Vatikāna II koncils, ir pagājis 51 gads un beidzot esam sagaidījuši koncila dokumentu bilingvālu izdevumu latīņu un latviešu valodā. Protams, dokumenti iepriekš bija pieejami citās valodās, bet trūka iespējas tos Latvijā lasīt mātes valodā, kas šos dokumentus padarītu saprotamākus ne tikai intelektuālā, bet arī sirds līmenī.
Svētais Jāzeps mums var iemācīt piedzīvot auglīgu Adventu daudzu iemeslu dēļ. Klusi apcerēsim piecus šī svētā neordināros tikumus, lai mēs daudz dedzīgāk izdzīvotu Adventa laiku un ļautu Jēzum piedzimt mūsu sirds dziļumos šajos Ziemassvētkos!
Svētā pāvesta Jāņa Pāvila II vārdi atgādina būtisku patiesību, ka visas Baznīcas dzīves avots un kalngals ir Euharistija – Sv. Mise, Kunga Mielasts. Baznīca dzīvo no Euharistijas gan garīgā ziņā, gan lielā mērā arī laicīgā ziņā. Šis raksts ir veltīts kādai senai Baznīcas tradīcijai, kura nāk no pirmkristiešu laikiem.
Vairums cilvēku mūsdienās izjūt draudžu apvienošanu vai sagrupēšanu sekas. Pat ja mūsu pašu kopienu tās nav skārušas, mēs noteikti zinām kādu, kuru ir. Draudžu locekļi ir saskārušies ar izmaiņām svētdienas Svēto Misu laikos.
Priesteris Džons Bartuneks (John Bartunek LC, S.Th.D.) sniedz atbildi kādam lasītājam, kurš jautā: vai tajā ir kas nepareizi, ka lieku pārāk lielu uzsvaru uz savu dedzību kalpošanā, uz savu apustulātu?
Turpinām publicēt Jaunās Evaņģelizācijas veicināšanas pontifikālās padomes Jubilejas gadam izdotās grāmatas ”Svētie žēlsirdībā” fragmentus, šajā numurā piedāvājamiepazīt svētīgo Elizabeti Kanori Moru (1774–1825).
Sv. Meinarda – Latvijas aizbildņa svētki. Priestera komentārs. (14.08.2016)
Jēzus debeskāpšanas notikums, par kuru runā šodienas Evaņģēlija fragments, nevis noslēdz Viņa darbības vēsturi, bet gan zināmā veidā to uzsāk. Apustuļi un citi Jēzus mācekļi tiek aicināti sludināt Labo Vēsti ne vien Izraēļa tautai, bet visām tautām. Kā pirmais apliecinājums par cilvēka ticību un piederību Jēzum ir saņemtā Kristība. Jēzus Mateja evaņģēlija noslēgumā saka: “Man ir dota vara Debesīs un virs zemes. Tāpēc ejiet un māciet visas tautas, kristīdami tās Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā!” (Mt 28, 18-19)
Raksti
