Pr. Tomašs Jaklevičs. No poļu valodas tulkoja pr. Oskars Jablonskis OP
Turpinām publicēt uzsākto Amerikas dominikāņu brāļu rūpīgi izanalizēto kardināla V. Kaspera piedāvājumu sakarā ar atļauju saņemt Komūniju katoļticīgajiem, kuri ir šķīrušies un noslēguši civillaulību ar citu partneri.
Staņislavs Ladusāns (1912-1993) bija latviešu filozofs, kurš lielāko savas dzīves daļu pavadījis Brazīlijā. Drīzumā tiks izdota Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošās pētnieces Māras Kiopes monogrāfija, kas veltīta Latvijā maz zināmajam, taču Brazīlijā plaši pazīstamajam filozofam. „Visu laiku bija pārsteigumi”. Pētniece stāsta par pētījuma tapšanu, pārsteigumiem un filozofa kā personības lielumu.
Priesteris Tomašs Jaklevičs. No poļu valodas tulkoja pr. Oskars Jablonskis OP
Pēc pēdējās bīskapu sinodes 2014. gada oktobrī sākās karsta diskusija par to, vai atļaut iet pie Komūnijas katoļticīgajiem, kas ir šķīrušies un noslēguši civillaulību ar citu partneri. Teoloģiskie argumenti, kas nostājas pret šādu atļauju, ir stipri. Grūti tos neņemt vērā sarunās pirms nākamās sinodes par ģimeni, kas notiks no 4. līdz 25. oktobrim.
Vācu mākslas vēstures zinātnieces Ulrikas Nirnbergas (Ulrike Nirnbergere) pētījuma kopsavilkums par Kuldīgas Dievmāti un Cietēju Kristu Ventspilī, kas tika publicēts Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstīs vācu valodā.
Šogad 2. maijā aprit 50 gadi, kopš bīskaps Julijans Vaivods ienāca Liepājas katedrālē kā jaunais diecēzes apustuliskais administrators. Jaunais, bet ne nepazīstamais. Kā bīskaps Vaivods pats sacīja vizitācijas sprediķī Skaistkalnē 1980. gadā: „Lai gan pats esmu dzimis Latgalē, Lejaskurzeme man ir tikpat mīļa kā dzimtais novads, jo no maniem 62 priesterības gadiem es 44 esmu nostrādājis Kurzemē.”
Sestdien, 11. aprīlī, Dieva Žēlsirdības svētku priekšvakarā, tika publicēta pāvesta Franciska bulla „Misericordiae Vultus” (Žēlsirdības vaigs), ar kuru tiek izsludināts Žēlsirdības jubilejas gads.
„Mieru es jums atstāju, savu mieru es jums dodu” (Jņ 14,27) – tie ir vārdi, ar kuriem Jēzus, pirms uzņēmās ciešanas, apsolīja saviem mācekļiem, kas bija sapulcējušies Pēdējo Vakariņu telpā, ka viņiem dos miera dāvanu, lai viņos ielietu prieka pilno pārliecību par savu pastāvīgo klātbūtni. Pēc savas augšāmcelšanās Kungs izpilda savu solījumu, nostājoties viņu vidū vietā, kur viņi atradās, baidīdamies no jūdiem, un sakot: „Miers jums.” (Sal. Jņ 20,19–23)
Dievs to darīja tad, kad piepildījās laiks. Pirmkārt, tas bija vēsturiskais laiks, kad Kristus piedzima no Jaunavas Marijas, laiks konkrētā laika skaitīšanas sistēmā, ar konkrētu skaitli, kas arī ir aprakstīts hroniku grāmatās. Taču tā arī tas paliktu vēsturisks notikums, ja tas neattiektos uz mums katru, ja šis notikums neliktu mums sniegt kādu būtisku atbildi.
Pr. Andra Marijas Jerumaņa raksts avīzē "Nāc" (2012 g.)
Kāpēc kristiešiem jāuzdod jautājums par tēvzemes mīlestību? Reizēm sabiedrībā tiek pausts viedoklis, kas norāda, ka kristiešiem nacionālās identitātes jautājums ir otršķirīgs, jo tas ir politisks un neskar ticību. Ir pat dzirdēts apgalvojums, ka kristietība veicina universālumu un līdz ar to tēvzemes mīlestība nekādā ziņā nevar būt savienojama ar kristīgo mācību.
Raksti
