„Mieru es jums atstāju, savu mieru es jums dodu” (Jņ 14,27) – tie ir vārdi, ar kuriem Jēzus, pirms uzņēmās ciešanas, apsolīja saviem mācekļiem, kas bija sapulcējušies Pēdējo Vakariņu telpā, ka viņiem dos miera dāvanu, lai viņos ielietu prieka pilno pārliecību par savu pastāvīgo klātbūtni. Pēc savas augšāmcelšanās Kungs izpilda savu solījumu, nostājoties viņu vidū vietā, kur viņi atradās, baidīdamies no jūdiem, un sakot: „Miers jums.” (Sal. Jņ 20,19–23)
Dievs to darīja tad, kad piepildījās laiks. Pirmkārt, tas bija vēsturiskais laiks, kad Kristus piedzima no Jaunavas Marijas, laiks konkrētā laika skaitīšanas sistēmā, ar konkrētu skaitli, kas arī ir aprakstīts hroniku grāmatās. Taču tā arī tas paliktu vēsturisks notikums, ja tas neattiektos uz mums katru, ja šis notikums neliktu mums sniegt kādu būtisku atbildi.
Pr. Andra Marijas Jerumaņa raksts avīzē "Nāc" (2012 g.)
Kāpēc kristiešiem jāuzdod jautājums par tēvzemes mīlestību? Reizēm sabiedrībā tiek pausts viedoklis, kas norāda, ka kristiešiem nacionālās identitātes jautājums ir otršķirīgs, jo tas ir politisks un neskar ticību. Ir pat dzirdēts apgalvojums, ka kristietība veicina universālumu un līdz ar to tēvzemes mīlestība nekādā ziņā nevar būt savienojama ar kristīgo mācību.
Reizēm ir dzirdams absurds apgalvojums, ka svēto kults ir aizstājis elku godināšanu un ka praktiski tas ir tās pašas iepriekšējās elkdievības kulta turpinājums. Vispirms mēģināsim vērīgi ielūkoties vēsturē, lai saprastu, cik ļoti pārliecināti pretinieki daudzdievībai bija agrīnie kristieši, bet vienlaikus viņi bija nepārprotami droši par to, ka svēto godināšanai ar elkdievību nav nekā kopīga. Vērtīgi ir zināt arī to, ka kristīgā dievbijība ļoti ātri noteica svētajiem attiecīgo vietu Baznīcas dzīvē.
Jēzus Kristus saviem apustuļiem pēc savas augšāmcelšanās parādījās vairākas reizes. Bet ir zīmīgi tie apstākļi, kādos Jēzus apustuļiem parādījās. Viņš apustuļus pagodināja ar savu parādīšanos tad, kad viņi bija nodevušies vai nu dievbijības vingrinājumiem: apmeklēja viņa kapu, vai arī bija sapulcējušies slēgtās telpās un lūdzās, vai arī bija vienojušies saderīgā darbā.
Iedomāsimies Jēzu pēc augšāmcelšanās. Viņš piedalās apustuļu sanāksmēs un ēd ar viņiem kopēju maltīti. Jēzum barība vairs nebija nepieciešama, bet tomēr apustuļu dēļ, lai parādītu savu labvēlību un draudzību, viņš pieņem barību. Tā ir Jēzus mīlestība. Apustuļi priecājās, tāpēc, ka viņi redzēja Kungu (Jņ. 20,20).
Šī gada 9.-13. Jūlijā Aglonas bazilikas Kora skolas kora grupa diriģentes Ievas Lazdānes vadībā piedalījās Starptautiskās bērnu un jauniešu koru federācijas Pueri Cantores kārtējā, nu jau 39. kongresā Parīzē. No Latvijas Aglonas koris bija vienīgais kongresa dalībnieks. AB Kora skola PC kongresos – festivālos piedalās kopš 2004. gada.
Romas Katoliskās Baznīcas Rīgas arhidiecēzes arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Rīgas un visas Latvijas Pareizticīgās Baznīcas metropolīts Aleksandrs, Latvijas Senpareizticīgās Pomoras Baznīcas Padomes priekšsēdētājs garīgais tēvs Aleksijs Zilko, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis un Rīgas Sv. Grigorija Apgaismotāja Armēņu baznīcas pārzinis priesteris Hosrovs Stepanjans sagatavojuši vēstuli Latvijas iedzīvotājiem „Par tikumības saglabāšanu mūsdienu sabiedrībā", kurā aicina ikvienu aizstāvēt patiesību un tikumību, īpašu uzmanību pievēršot bērnu un jaunatnes izglītošanai.
Raksti
