Reizēm ir dzirdams absurds apgalvojums, ka svēto kults ir aizstājis elku godināšanu un ka praktiski tas ir tās pašas iepriekšējās elkdievības kulta turpinājums. Vispirms mēģināsim vērīgi ielūkoties vēsturē, lai saprastu, cik ļoti pārliecināti pretinieki daudzdievībai bija agrīnie kristieši, bet vienlaikus viņi bija nepārprotami droši par to, ka svēto godināšanai ar elkdievību nav nekā kopīga. Vērtīgi ir zināt arī to, ka kristīgā dievbijība ļoti ātri noteica svētajiem attiecīgo vietu Baznīcas dzīvē.
Jēzus Kristus saviem apustuļiem pēc savas augšāmcelšanās parādījās vairākas reizes. Bet ir zīmīgi tie apstākļi, kādos Jēzus apustuļiem parādījās. Viņš apustuļus pagodināja ar savu parādīšanos tad, kad viņi bija nodevušies vai nu dievbijības vingrinājumiem: apmeklēja viņa kapu, vai arī bija sapulcējušies slēgtās telpās un lūdzās, vai arī bija vienojušies saderīgā darbā.
Iedomāsimies Jēzu pēc augšāmcelšanās. Viņš piedalās apustuļu sanāksmēs un ēd ar viņiem kopēju maltīti. Jēzum barība vairs nebija nepieciešama, bet tomēr apustuļu dēļ, lai parādītu savu labvēlību un draudzību, viņš pieņem barību. Tā ir Jēzus mīlestība. Apustuļi priecājās, tāpēc, ka viņi redzēja Kungu (Jņ. 20,20).
Šī gada 9.-13. Jūlijā Aglonas bazilikas Kora skolas kora grupa diriģentes Ievas Lazdānes vadībā piedalījās Starptautiskās bērnu un jauniešu koru federācijas Pueri Cantores kārtējā, nu jau 39. kongresā Parīzē. No Latvijas Aglonas koris bija vienīgais kongresa dalībnieks. AB Kora skola PC kongresos – festivālos piedalās kopš 2004. gada.
Romas Katoliskās Baznīcas Rīgas arhidiecēzes arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Rīgas un visas Latvijas Pareizticīgās Baznīcas metropolīts Aleksandrs, Latvijas Senpareizticīgās Pomoras Baznīcas Padomes priekšsēdētājs garīgais tēvs Aleksijs Zilko, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis un Rīgas Sv. Grigorija Apgaismotāja Armēņu baznīcas pārzinis priesteris Hosrovs Stepanjans sagatavojuši vēstuli Latvijas iedzīvotājiem „Par tikumības saglabāšanu mūsdienu sabiedrībā", kurā aicina ikvienu aizstāvēt patiesību un tikumību, īpašu uzmanību pievēršot bērnu un jaunatnes izglītošanai.
Turpinājums rakstu sērijai par domāšanas veidu, kas pie mums vēl nav ļoti plaši izplatīts, bet citviet Eiropā gan. Šis domāšanas veids ir pietiekoši draudīgs un pretējs Dieva nodomam. Runa ir par džendera (angļu val. gender – ‘dzimte’) ideoloģiju.
Iesākam rakstu sēriju par domāšanas veidu, kas pie mums vēl nav ļoti plaši izplatīts, bet citviet Eiropā gan. Šis domāšanas veids ir pietiekoši draudīgs un pretējs Dieva nodomam. Runa ir par džendera (angļu val. gender – ‘dzimte’) ideoloģiju.
Kad kādas satikšanās vai sveicinājuma laikā, otrs jūt, ka tu viņu ņem vērā vai ievēro, tu atkārto mazliet to, kas notika ar Jēzu. Dziedināšana vēl šodien notiek tādā pašā veidā: caur mūsu starpniecību, un tomēr mums tajā nav nekādu nopelnu.
Gatavojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām šodien, 6. maijā, Romas katoļu Latvijas Bīskapu konference publisko atklāto vēstuli "Par Latvijas nākotni domājot".
Raksti
