Šogad aprit 200 gadi, kopš Svētā Pāvila bazilikā ārpus mūriem bija izcēlies ugunsgrēks. 1823. gadā, naktī no 15. uz 16. jūliju no nelielām lāpām, kas neuzmanības dēļ bija atstātas iedegtas, liesmas pārsviedās uz jumtu. Ugunsgrēkā sagruva liela daļa senās paleokristiešu laika svētnīcas.
Sakarā ar 80 pastāvēšanas gadiem, 11. septembrī vizītē pie pāvesta bija ieradušies Itālijas darba invalīdu apvienības pārstāvji. Apvienība ir dibināta 1943. gadā, kas Itālijai bija izšķirošs kara gads.
Svētdien, 10. septembrī, altāru godā tiks iecelta vesela ģimene – vecāki un bērni, kas tika nogalināti tāpēc, ka II Pasaules kara laikā slēpa astoņus ebrejus. Ulmu ģimeni uz Polijas pilsētiņu Markovu beatificēt ir devies pāvesta sūtnis, Svēto lietu dikastērija prefekts Marčello Semeraro.
6. septembra agrā rītā, pirms vispārējās audiences, vienā no Pāvila VI zāles studijām pāvests Francisks tikās ar Ukrainas grieķu katoļu Baznīcas sinodes dalībniekiem. Tikšanās ilga gandrīz divas stundas.
Pāvests atgādina, ka mēs ar saviem ikdienas dzīves ieradumiem esam noveduši planētu līdz galējai robežai. Šodien "radība vaid" – notiek mežu iznīcināšana, lauku izzušana, tuksnešu virzīšanās uz priekšu, jūru piesārņošana un vētru pastiprināšanās.
"Jēzus nevēlas būt vēstures varonis, bet gan tavs un mans šodienas varonis," – uzrunā pirms lūgšanas "Kunga eņģelis" uzsvēra pāvests. Svētdien uz tikšanos ar Romas bīskapu bija ieradušies vairāk nekā desmit tūkstoši svētceļnieku no daudzām valstīm, paziņoja Vatikāna žandarmērija.
Pāvests ir nosūtījis vēstījumu Romā notiekošajam 60. Starptautiskajam toksikologu kongresam. Viņš pauž raizes par aizvien pieaugošo apdullinošo vielu izplatību pusaudžu un jauniešu vidū.
24. augusts ir Ukrainas Neatkarības diena, un tās priekšvakarā pāvests Francisks uzticēja Ukrainu svētā apustuļa Bartolomeja aizbildniecībai, aicinot ticīgos vienoties lūgšanā par cietošo ukraiņu tautu.
21. augustā, pieņemot audiencē Eiropas Padomes advokātu delegāciju, pāvests Francisks pastāstīja, ka šobrīd atjauno enciklikas “Laudato si” saturu atbilstoši laika prasībām. Kā precizē Svētā Krēsla preses dienesta direktors Mateo Bruni, runa ir par vēstuli, kurā tiek aplūkotas klimata krīzes radītās izmaiņas.