15. maijā pāvests Francisks kanonizēja desmit svētīgos – sešus vīriešus un četras sievietes – no Francijas, Holandes, Indijas un Itālijas. Tās bija pirmās kanonizācijas svinības pēc 2019. gada 13. oktobra, kurās piedalījās vairāk nekā 50 tūkstoši svētceļnieku. Starp kanonizētajiem arī bija trapistu mūks Šarls de Fuko, kurš pazīstams arī Latvijā.
Arhibīskaps Aleksanders K. Sempls (Alexander K. Sample)
Jēzus ir pirmais un lielākais evaņģelizētājs, bet tu piederi Viņam. Tātad tu esi Viņa evaņģelizētājs. Dievs mūs radīja aiz mīlestības, pēc tam mūs sagūstīja ienaidnieks un mūsu pašu grēks, bet vēl pēc tam Jēzus mūs izglāba no tās postošās likstas. Un tagad mums katram ir Viņam jāatbild.
Kad septembrī priesteris Pauls Kļaviņš tika nominēts par diecēzes sinodālā ceļa norises atbildīgo personu, viņš man zvanīja un teica: “Kardināls Mario Grehs, Bīskapu sinodes ģenerālsekretārs, ir no Maltas, no tavas dzimtenes. Varbūt ar tavu palīdzību varam organizēt viņa vizīti Latvijā?”
Iepriekš sākām lasītājus iepazīstināt ar pāvestiem, kuri Baznīcā atzīti par svētajiem. Kā pirmo varējām iepazīt sv. Pēteri, kuram Jēzus uzticēja Baznīcas vadību virs zemes. Turpinājumā uzzināsim par nākamajiem četriem pāvestiem, kuri visi savas dzīvības atdevuši mocekļa nāvē, veidojot stingru un drošu pamatu tālākajai Baznīcas pastāvēšanai.
Pr. Reimonds T. Gavronskis SJ (Raymond T. Gawronski S.J.)
Euharistiskajā adorācijā nav monitora vai videoekrāna, ekrānā nepārvietojas figūras vai nemainās krāsas. Mēs vienkārši sēžam un skatāmies uz apaļo Maizes gabaliņu, ko ieskauj gaisma. Šī Maize ir Kristus Miesa, kosekrētā Hostija, kuru sajūsmas pilnā pielūgsmē uzlūko neskaitāmi katoļticīgie visā pasaulē.
Viena no pirmajām patiesībām, ko bērni iemācās lasot Īso katehismu ir tā, ka Dievs mūs visus ir radījis, lai mēs Viņu pazītu, mīlētu, uzticīgi Viņam kalpotu un tā sasniegtu mūžīgu laimi Debesīs. Tas ir iemesls, kādēļ mēs esam šajā pasaulē, tas ir mūsu dzīves mērķis, bet, lai to īstenotu – lai Dievu pazītu, lai Viņu mīlētu un Viņam kalpotu, lai sasniegtu mūžīgo svētlaimi Debesīs - mums ir nepieciešami resursi, kas ievērojami pārsniedz mūs dabiskās spējas.
1665. gadā Kembridžas universitātē jaunais zinātnieks vārdā Īzaks Ņūtons paņēma stikla prizmu un nolika to priekšā saules staram. Baltā saules stara gaisma sašķēlās septiņu varavīksnes krāsu staru kūļos. Ņūtons parādīja, ka balta gaisma nav tikai balta gaisma, bet gan daudzu krāsu kopums. Šim vienkāršajam, bet vēsturiskajam eksperimentam ir interesanta analoģiska radniecība ar Jaunavu Mariju, Dieva Māti, kura bieži tiek salīdzināta ar sauli (viņa ir saulē tērpta (Atkl 12, 1)), kas var sadalīties un parādīties daudzās sejās.
Mūsdienu populārajā kultūrā lamāšanās jeb rupju, necenzētu vārdu lietošana ir ārkārtīgi izplatīta. Pirmajā brīdī tas nemaz neizskatās pēc grēka, jo ne vienmēr ar to kādam tiek nodarīts pāri vai kāds tiek ievainots.
Raksti
