Palasīsim...  Raksti

"Novembrī mēs ar prāvestu Atis Grīnbergu ceļojām uz Romu, lai tiktos ar Pontifikālās padomes kristiešu vienības veicināšanai prezidentu Valteru kardinālu Kasperu. Romā mums pievienojās Igaunijas baznīcas delegācija-prāvesti Veiko Vihuri un Enns Auksmans.

Varbūt arī kāds no jums ir redzējis gleznu, kurā attēlots vientuļš burātājs laivā, kas naktī peld pa bangojošiem jūras viļņiem. Viņš vērīgi raugās uz debesīs mirdzošu zvaigzni un ir tāds iespaids, ka burātājs aizies bojā, ja pazaudēs šo zvaigzni no sava redzesloka. To, ko mēs skatām šajā gleznā, varam attiecināt arī uz mūsu saikni ar Kristu, - ja pazaudēsim Kristu, arī paši būsim pazuduši, jo dzīve bez Dieva ir dzīve bez cerības.

Turpinām publicēt atbildes uz jautājumiem, kas regulāri parādās poļu laikrakstā “Mały Gość niedzielny” (”Mazais Svētdienas ciemiņš”). Laikraksts ir īpaši veltīts pusaudžiem, bet to labprāt lasa arī pieaugušie. Atbildes uz svarīgiem jautājumiem, kuros ieinteresēti esam mēs katrs, sniedz viens no pazīstamākajiem poļu dvēseļu ganiem – dominikāņu tēvs Jaceks Salijs OP.

“Vēstule no Kenijas”, ko Brālis Aloizs uzrakstījis 2009. gadam, tiek publicēta Eiropas jauniešu tikšanās reizē Briselē 2008. gada decembra beigās.

Parasti par piparkūku radītājiem uzskata mūkus, kuri savos klosteros gan Beļģijā, gan Francijā, gan Vācijā cepa šos piparotos gardumus.

Piedāvajam iepazīties ar fragmentu no kustības Laulāto Tikšanās formācijas materiāla "Laulātie krīzēs". Šajā fragmentā tiek runāts par nodevību, tās cēloņiem un risinājuma iespējām. Skatoties plašāk, amoka situācijā var nonākt ne tikai laulātie savā laulībā, bet arī jebkurš cilvēks gan sava aicinājuma, gan profesionās darbības jomā.

Ziemassvētki tuvojas. Klāt jau otrā Adventa svētdiena. Kā viss šis gaidīšanas laiks, arī tā nes līdz savas noskaņas, izjūtas, pārdomas, vēlmes.

Šogad 30.novembrī iesākas Advents un līdz ar to jauns liturģiskais gads. Baznīca mūs atkal aicina pārdomāt par Jēzus Kristus noslēpumu, - mūžīgo un neizsmeļamo. No brīža, kad Dievs kļu­va cilvēks un iegāja zemes laikā un telpā, - laiks ieguva jēgu un virzienu: visa pasaule un kosmoss, Dieva radīts un atpestīts, tiecās uz savu piepildījumu Kristū.

Daudzi cilvēki, īpaši tad, kad pie­dzīvo kādas grūtības, vēršas pie Dieva un lūdzas, sarunājas ar Viņu. Dievs mūs uzklausa un, protams, atbild, lai gan Viņa atbildi cilvēkiem bieži ir grūti saprast.

Satiksmes līdzekļu rūkoņa, ielas dunoņa, mūzikas dārdoņa, mobilo telefonu zvani, nepārtraukta trokšņainas informācijas plūsma diennakts garumā, līdz vēlai naktij ieslēgts televizors… Cilvēki cieš no šī trokšņu haosa un tomēr nesteidzas izvairīties no tā – it kā gribētu paslēpties tur no sava garīgā tukšuma.