Tikai 9 mēnešus Ventspilī dzīvo un kā priesteris Svētā Krusta katoļu baznīcā kalpo tēvs Martins. Ir nedaudz savādi nosaukt 30-gadīgu cilvēku par tēvu, bet tā katoļiem ir pieņemts uzrunāt priesteri.
Kāds ģimenes tēvs, juzdams, savu pēdējā stunda tuvojamies, saaicināja savus septiņus jau pieaugušos bērnus. Vispirms tēvs katram no viņiem teica atvadu vārdus, tad paņēma septiņus nelielus sprungulīšus sasēja tos kopā un lika bērniem salauzt.
Gatavojoties svēto apustuļu Pētera un Pāvila svinībām, Svētais tēvs, pastorālo rūpju vadīts, ir nolēmis piešķirt ticīgajiem viņu svēttapšanai nepieciešamos garīgos dārgumus, lai viņi ar jo lielāku degsmi šai īpašajā laikā, kas saistās ar Tautu apustuļa dzimšanas 2000 gadu atceri, sākot ar, galvenokārt, svētā Pāvila godam veltīto svētku pirmajām Vesperēm varētu atjaunot un stiprināt pārdabiskās pestīšanas mērķus.
29. jūnijā plkst. 12.00 Daugavpils Sv. Pētera draudzē notiks Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskapa Jāna Buļa vizitācija, kas sakrīt ar Sv. Pāvila gadu, ko Romas Pāvests pasludinās dienu iepriekš – 28. jūnijā, un ar šī dievnama 160 gadu jubileju. Draudzes dekāns Aleksandrs Madelāns “Latgales Laikam” pastāstīja par baznīcas vēsturi un saņemtajām Dieva žēlastībām.
Mēģiniet atcerēties dažus no savas dzīves sāpīgajiem brīžiem. Vai starp tiem ir tādi, par kuriem jūs šodien jūtaties pateicīgi, jo tie palīdzējuši jums augt un mainīties?
Lasot Svētos Rakstus, jau no pirmās lappuses uzzinām, ka Dievs uzrunā cilvēku, izraisot esamībā ar savu dzīvības vārdu debesis un zemi, gaismu un ūdeni, dzīvas būtnes, vīrieti un sievieti, visu pastāvošo. Viņa vārds piešķir nozīmi visam redzamajam, nostādot to cilvēka rīcībā. Pašam cilvēkam, brīvai un racionālai būtnei, Dievs izvirza vēl augstākus mērķus: „Esiet svēti, jo Es esmu svēts” (Lev 11:44).
Maija mēneša beigās, kad suiti pulcējās Alsungas pagasta Krustiņos uz tradicionālo katoļu lūgšanu vakaru pagalmā pie krusta, tur no Liepājas ieradās arī Kurzemes diecēzes bīskaps Vilhelms Lapelis.
Augustīns (354. – 430.) ir viena no izcilākajām personībām mūsu Eiropas kultūras iesākumos. Zināmā mērā varētu teikt, ka viņš ir visas modernās literatūras tēvs: bez Augustīna Atzīšanās (ap 400.) literatūra nebūtu attīstījusies tāda, kāda tā ir šodien, gluži tāpat kā bez De Civitate Dei (415) nebūtu attīstījusies vēstures filozofija. Atzīšanās jau kopš tās uzrakstīšanas ir tikusi gan mīlēta un novērtēta, gan apstrīdēta, kā tas vēsturē bieži noticis ar izciliem darbiem.
"Praids nav nevainīga cilvēku pastaiga pa krastmalu vienlīdzības un iecietības vārdā - tā ir ideoloģiska darbība ar mērķi pārveidot sabiedrības pamatstruktūras", intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" teicis Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.
Jāņa Pāvila II aicinājums skatīties patiesībai acīs vieš cerības un atsedz ļoti pamatīgu cilvēciskās dabas izpratni, uzsverot, ka cilvēka garīgajām ilgām piemīt liels spēks, bet tajā pat laikā viņu sasaista iekšējais trauslums un dažādas bailes.
Raksti
