Apustuliskās signatūras Visaugstākā tribunāla (tā ir augstākā instance, uz kuru var atsaukties Baznīcas tiesu sistēmā, kas izskata lēmumus un lietas, ko noteikusi cita Baznīcas tiesa vai institūcija) priekšsēdētājs arhibīskaps Raimonds Burke apstiprināja, ka katoļticīgie, kuri publiski aizstāv abortu, nedrīkst pieņemt Sv. Komūniju.
Ko nozīmē šie vārdi? Tādu latviešu valodā taču nav. Jā, tik tiešām – nav. Tādēļ šajā rakstā mēģināšu paskaidrot šo vārdu jēgu. Tiem ir patiesi dziļš saturs.
"Nevar tikai izmest savus grēkus. Tas ir kā izravēt nezāles, bet neko dārziņā neiesēt. Ja gribam izravēt savu sirds dārziņu, tad tikai tāpēc, lai vietā iesētu Dieva rozītes, lai tur augtu kas labs un nebūtu vietas grēku nezālēm!" pamāca priesteris Marcins Vozņaks.
Pelnu Trešdienā mēs iesākām Lielo gavēni – gandarīšanas un atgriešanās laiku, kura mērķis ir sagatavot mūs Lieldienu svinēšanai. Tā ir īpaša un vienreizēja iespēja stiprināt savu ticību un garīgi atjaunoties, lai mēs uzvarētu cīņā pret ļauno.
Publikācijas mērķis ir aicināt visas par katehēzi atbildīgās personas – bīskapus, priesterus, konsekrētās personas un lajus veikt pārskatu un izvērtējumu par katehēzes lomu un vietu katoliskās Baznīcas kalpojumā Latvijā. [1]
Jans Kozaks – tā būtu pareizi dēvējams jaunais vikārs Ivans Kazaks, ja pirms tam – padomju varas laikā Baltkrievijā – nebūtu krieviskoti viņa un citu poļu vārdi un uzvārdi. Lai arī dziļi dvēselē poliskais vārds un uzvārds ir palicis, viņš sadzīvo arī ar to vārdu un uzvārdu, ar kuru skolā gājis. Jo uzskata, ka viss, kas ar cilvēku notiek, notiek pēc Dieva gribas. Ivans Kazaks Liepājā ir nesen. Tikai kopš pagājušā gada rudens. Šurp tiecies, gribēdams kalpot Dievam tieši Latvijā. Arī sprediķus jau lasa latviski.
Pēdējā laikā jautājums par tā saucamo homeopātiju Latvijas kristiešu vidē ir sācis izraisīt vētrainas diskusijas. Vai kristietis drīkst izmantot homeopātiskus līdzekļus?
Vai iespējams Dieva vārdu nelietīgi valkāt lūgšanā? Lūk, piemērs, kas parāda nelietīgu Kunga vārda valkāšanu: „Kad jūs paceļat savas rokas, Es apslēpju savas acis no jums, un, lai cik liels arī būtu jūsu skaitāmo lūgšanu daudzums, Es jūs tomēr neuzklausu, jo jūsu rokas ir aptraipītas ar asinīm.” (Is 1,15)
Katoļu pamatskolas bērniem viņu bibliotekāre Mārīte Martukāne patīk, skolēni labprāt mēdz ar viņu sarunāties, diskutēt par dažādiem jautājumiem, ne tikai par grāmatām. Tāpat bērnus nebūt nepārsteidz tas, ka zinošā, laipnā un smaidīgā bibliotekāre valkā mūķenes tērpu.
Raksti
