Ekumeniski teoloģiskā konference „Bēdas man, ja es Evaņģēliju nesludinātu” (1 Kor 9,16) noritēja saistībā ar svētā apustuļa Pāvila jubilejas gadu, ko pasludināja pāvests Benedikts XVI 2008. gada 28. jūnijā. Teoloģisko konferenci rīkoja Laterāna Pontifikālās universitātes filiāle Rīgas Augstākais Reliģijas zinātņu institūts (RARZI) sadarbībā ar LELB Lutera akadēmiju, piedaloties arī lektoriem un viesiem no Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes un Latvijas Kristīgās akadēmijas.
"Katoļi labi apzinās, ka Itālijā un visā Eiropā pastāv naids pret Baznīcas mācību, jo īpaši ētikas jomā. Prese, kas lielā mērā ir varas un interešu izpausme, ir viena no galvenajām ienaida izplatītājām. Pēc saprotamiem motīviem, ienaids ir vērsts pirmkārt, uz pāvestu, kas būdams Baznīcas augstākā autoritāte šīszemes virsū, piedāvā Baznīcas mācību sabiedrībai.
Apustuliskās signatūras Visaugstākā tribunāla (tā ir augstākā instance, uz kuru var atsaukties Baznīcas tiesu sistēmā, kas izskata lēmumus un lietas, ko noteikusi cita Baznīcas tiesa vai institūcija) priekšsēdētājs arhibīskaps Raimonds Burke apstiprināja, ka katoļticīgie, kuri publiski aizstāv abortu, nedrīkst pieņemt Sv. Komūniju.
Ko nozīmē šie vārdi? Tādu latviešu valodā taču nav. Jā, tik tiešām – nav. Tādēļ šajā rakstā mēģināšu paskaidrot šo vārdu jēgu. Tiem ir patiesi dziļš saturs.
"Nevar tikai izmest savus grēkus. Tas ir kā izravēt nezāles, bet neko dārziņā neiesēt. Ja gribam izravēt savu sirds dārziņu, tad tikai tāpēc, lai vietā iesētu Dieva rozītes, lai tur augtu kas labs un nebūtu vietas grēku nezālēm!" pamāca priesteris Marcins Vozņaks.
Pelnu Trešdienā mēs iesākām Lielo gavēni – gandarīšanas un atgriešanās laiku, kura mērķis ir sagatavot mūs Lieldienu svinēšanai. Tā ir īpaša un vienreizēja iespēja stiprināt savu ticību un garīgi atjaunoties, lai mēs uzvarētu cīņā pret ļauno.
Publikācijas mērķis ir aicināt visas par katehēzi atbildīgās personas – bīskapus, priesterus, konsekrētās personas un lajus veikt pārskatu un izvērtējumu par katehēzes lomu un vietu katoliskās Baznīcas kalpojumā Latvijā. [1]
Jans Kozaks – tā būtu pareizi dēvējams jaunais vikārs Ivans Kazaks, ja pirms tam – padomju varas laikā Baltkrievijā – nebūtu krieviskoti viņa un citu poļu vārdi un uzvārdi. Lai arī dziļi dvēselē poliskais vārds un uzvārds ir palicis, viņš sadzīvo arī ar to vārdu un uzvārdu, ar kuru skolā gājis. Jo uzskata, ka viss, kas ar cilvēku notiek, notiek pēc Dieva gribas. Ivans Kazaks Liepājā ir nesen. Tikai kopš pagājušā gada rudens. Šurp tiecies, gribēdams kalpot Dievam tieši Latvijā. Arī sprediķus jau lasa latviski.
Raksti
