Augsti godājamais ekselence, mēra kungs, valsts un pašvaldības autoritātes, dārgie brāļi priesterībā un dārgie semināristi, cienījamās māsas, brāļi un māsas Kristū.
9. jūlijā, Valensijā, ar pāvesta Benedikta XVI celebrēto Svēto Misi, uz kuru bija sapulcējušies vairāk nekā miljons cilvēku, noslēdzās V Pasaules ģimeņu tikšanās. Šīs tikšanās laikā, savas uzrunas Svētais tēvs veltīja vienības starp vīrieti un sievieti un laulības nešķiramības aizstāvēšanai.
Pāvesta Benedikta XVI teikto katehēžu sērijā par apustuļu personībām šoreiz kārta bija apustulim Jānim. Viņš atgādināja, ka Jānis ir Zebedeja dēls un Jēkaba brālis. Viņa vārds ir tipiski ebrejisks un nozīmē „Kungs ir izrādījis žēlastību”. Jānis kārtoja tīklus Tiberiādes ezera krastā, kad Jēzus viņu sauca kopā ar viņa brāli.
Pāvests Benedikts XVI turpina katehēzes mācību par apustuļu devumu kristietības vēsturē. Šoreiz Svētais tēvs iepazīstināja ar Jēkaba Jaunākā personību. Arī viņš ir to divpadsmit vidū, kurus personīgi izraudzījās Jēzus.
29. jūnijā, svēto Pētera un Pāvila svētkos, pāvests Benedikts XVI vadīja Euharistijas svinības Vatikāna bazilikā. Šo svinību laikā viņš pasniedza pallijus 27 arhibīskapiem - metropolītiem.
23. jūnijā Baznīca svin Vissvētās Jēzus Sirds svētkus.
„Un jūs smelsit ar prieku ūdeni no pestīšanas avotiem”. Ar šiem pravieša Isajas vārdiem sākas enciklika Haurietis aquas, kurā pāvests Pijs XII atskatījās uz pirmajiem simts gadiem, kopš Baznīcā ieviesti Jēzus Sirds svētki.
Sirsnīgi jūs sveicinu! Mani iepriecina jūsu klātbūtne. Pateicos Dievam par to, ka satikos ar jūsu neparasto sirsnību. Zinām, ka, ”kur divi vai trīs sapulcējušies Jēzus vārdā, tur Viņš ir viņu vidū.” (sal. Mt 18,20) Bet jūsu šeit ir vairāk.
Svētdien, 4. jūnijā, uzrunājot Svētā Pētera laukumā sapulcējušos ticīgos, pāvests Benedikts XVI savā Vasarsvētku homīlijā pievērsa uzmanību atvērtības uz Svēto Garu nozīmei, kā arī Dieva un cilvēka, un cilvēku savstarpējās vienības nozīmei.
Jāzeps ņēma miesas, ietina tās tīrā audeklā un ielika tās savā jaunajā kapā, ko viņš bija izcirtis klintī, un viņš pievēla lielu akmeni pie kapa durvīm un aizgāja. (Mt 27,59-60)
Lielās Piektdienas Sv. Mises lasījumi. Ja mums nāktos kļūt par kāda piesišanas krustā aculiecinieku, tad mūs droši vien vēl daudzas naktis pēc kārtas mocītu murgi, bet šāda pārdzīvojuma šoks atstātu neizdzēšamas pēdas mūsos. Kungs Jēzus labprātīgi uzņēmās izciest šo briesmīgo sodu. Un to darīt Viņš varēja tikai visnopietnāko iemeslu dēļ. Padomāsim, kādi bija šie iemesli.
Svētrunas
