Svētais Cipriāns (~200-258), Kartāgas bīskaps un moceklis
Mūsu pestīšanai mūsu Kungs un Mācītājs deva mums šo bausli: „Kas izturēs līdz galam, būs pestīts.” (Mt 10:22) … Pats fakts, ka esam kristieši, dod pamatu mūsu ticībai un mūsu cerībai. Bet, lai cerība un ticība nestu augļus, pacietīga izturība ir vajadzīga.
Origēns (ap 185 - 253), priesteris un teologs Homīlīja par Lūkasa Evaņģēliju
Kad mūsu Kungs un Pestītājs bija netālu no Jeruzalemes, to uzlūkojis, Viņš sāka raudāt par to: „Ak, kaut saprastu arī tu šajā dienā to, kas vajadzīgs tavam mieram! Bet tagad tas ir apslēpts tavām acīm.
„Viņi sāka stipri uzmākties un Viņu vilināt ar daudziem jautājumiem.”
Bija laiks, kad tas cilvēks, kuru tu tagad nicini, bija pārāks par tevi; Tas, kurš tagad ir cilvēks, bija absolūti pilnīgs. Viņš bija kopš iesākuma bez jebkāda cēloņa.
Bībele ir liturģisko tekstu avots – teica pāvests. Apcerei piedāvātais psalms sākas ar aicinājumu slavēt Kungu. Tas attiecas uz visiem Viņa kalpiem, „kas stāv Kunga namā, mūsu Dieva pagalmos”.
Apcere par 131. psalmu bija Benedikta XVI sagatavotās katehēzes temats. Šorīt uz tikšanos ar pāvestu svētā Pētera laukumā bija ieradušies vairāk nekā desmit tūkstoši svētceļnieku no dažādām pasaules valstīm.
31. augustā vispārējā audience notika svētā Pētera laukumā. Uz tikšanos ar pāvestu bija ieradušies 11 tūkstoši svētceļnieku no dažādām Eiropas valstīm.
„Kad bezvainīgā Jaunava, ko Dievs ir pasargājis no visām pirmgrēka sekām, bija piepildījusi savu zemes dzīvi, viņa ar miesu un dvēseli tika uzņemta debesu godībā, un Kungs viņu paaugstināja, darot par pasaules Karalieni, lai viņa pilnībā līdzinātos savam Dēlam, kas ir uzvarējis grēku un nāvi” – lasām Vatikāna II koncila dogmātiskajā konstitūcijā Lumen gentium.
Pēdējā laikā pāvests Benedikts XVI vairākkārt ir runājis par ģimeni un ētiska rakstura problēmām. Masu mediji uz to reaģē ļoti dažādi, atspoguļojot dažādu ideoloģisko grupu pozīcijas.
Pirmdien, 11. jūlijā, Jelgavas katedrālē tika svinēta Sv. Mise par diviem priesterības jubilāriem – bīskapu Antonu Justu un prelātu Jāni Krapānu, kuri atzīmēja savas priesterības četrdesmit piekto un četrdesmito jubileju.