Jau divus gadus Romas diecēzes misija ir koncentrēta galvenokārt uz ģimeņu evaņģelizāciju. Pāvests Benedikts XVI uzsvēra, ka uzmanība ģimenēm ir pievērsta ne tikai tāpēc, ka šī cilvēces pamatrealitāte šodien ir pakļauta dažādām grūtībām un draudiem un to nepieciešams atbalstīt vēl jo vairāk, bet arī tāpēc, ka kristīgajām ģimenēm pieder izšķiroša loma bērnu audzināšanai ticībā, Baznīcas kā kristīgās un cilvēciskās kopības veidošanai un tās misionārajai klātbūtnei dažādās dzīves situācijās. Tieši šos aspektus turpmākā gada laikā ir uzņēmusies attīstīt Romas diecēze.
Svēto Rakstu Apustuļu darbu grāmata vēstī, ka Vasarsvētku dienā pār apustuļiem un Dievmāti uguns mēļu veidā nolaidās Svētais Gars. Tā nebija nejaušība.
Fragments no bīskapa Ā. Andreja Brumaņa homīlijas Pūpolu svētdienai
Pūpolu svētdienas liturģijai ir divas nozīmes. Tā piemin divus notikumus: vienu priecīgu, otru skumju. Šajā svētdienā svin Jēzus triumfālo ieiešanu Jeruzalemē, kad tauta Viņam klāja drēbes un palmu zarus uz ceļa, kur Viņš jāja. Otrs un skumjais notikums ir Kristus ciešanas, ko Baznīca sāk apcerēt evaņģēlijā.
Baznīcā, gatavojoties Lieldienām, jau kopš IV gs. tiek praktizēts 40 dienu ilgs gavēnis. Tas ir laiks, kad cilvēks ieklausās Jāņa Kristītāja balsī: „Atgriezieties, gandariet par grēkiem!”
Šī brāļa Rožē no Tezé rakstītā vēstule ir tulkota 55 valodās (tostarp 24 Āzijas valodās) un ir tikusi publicēta uz Eiropas jauniešu tikšanos Lisabonā. Vēstule tiks pārlasīta un pārdomāta 2005. gadā gan jauniešu tikšanās laikā, kas nedēļu pēc nedēļas notiks Tezē, gan citur Eiropā un pārējos kontinentos.
Svētrunas
