2. februāra vakarā, Kunga prezentācijas svētkos, ko tautā sauc arī par Sveču dienu, pāvests vadīja svinīgu Svēto Misi Vatikāna bazilikā. Uz šo dievkalpojumu īpašā veidā bija aicināti konsekrētās dzīves institūtu locekļi, jo tie bija arī viņu svētki.
Trešdienas vispārējā audiencē pāvests skaidroja 144. psalmu, kuru caurvij dievišķās Majestātes slavinājums. Šai psalmā ir vērojami divi atšķirīgi momenti, kas atbilst divām poētiskām un garīgām kustībām.
„Lūgšanu nedēļā par kristiešu vienotību lūgsim Dievu, lai Viņš dāvā mums mīlestības garu pret visiem, kuri tic Jēzum Kristum. Mēs ticam Viņa vārdiem: „Kur divi vai trīs ir pulcējušies Manā vārdā, tur Es esmu viņu vidū”. Lai Dievs svētī jūs un jūsu ģimenes. Lai slavēts Jēzus Kristus” – vēršoties pie poļu svētceļniekiem, teica pāvests.
Dievs, kas esi katras auglības avots debesīs un virs zemes, Tēvs, kas esi Mīlestība un Dzīvība, liec, lai caur Tavu Dēlu Jēzu Kristu, dzimušu no sievietes, un caur Svēto Garu, dievišķās mīlestības dāvātāju, katra ģimene uz šīs zemes kļūst par patiesu dzīvības un mīlestības svētnīcu paaudzēm, kas nemitīgi atjaunojas.
Svētais Stefans (1.gs.) piederēja vienai no pirmajām Jeruzalemes kristiešu draudzēm apustuļu laikā. Mācekļu skaitam pieaugot, septiņi no viņu vidus ar roku uzlikšanu tika apustuļu iesvētīti par diakoniem, lai palīdzētu sludināšanā, kalpošanā un žēlsirdības darbos. Starp šiem diakoniem bija arī Stefans.
„Kungs man sacīja: „Tu esi mans dēls, šodien es tevi dzemdināju”. Ar šiem psalma vārdiem Baznīca sāk Ziemassvētku Vigilijas Svēto Misi, kurā svinam mūsu Pestītāja, Jēzus Kristus piedzimšanu Betlēmes stallītī. Savā laikā šis psalms tika iekļauts Jūdejas karaļu kronēšanas rituālā.
Svētais Cipriāns (~200-258), Kartāgas bīskaps un moceklis
Mūsu pestīšanai mūsu Kungs un Mācītājs deva mums šo bausli: „Kas izturēs līdz galam, būs pestīts.” (Mt 10:22) … Pats fakts, ka esam kristieši, dod pamatu mūsu ticībai un mūsu cerībai. Bet, lai cerība un ticība nestu augļus, pacietīga izturība ir vajadzīga.
Origēns (ap 185 - 253), priesteris un teologs Homīlīja par Lūkasa Evaņģēliju
Kad mūsu Kungs un Pestītājs bija netālu no Jeruzalemes, to uzlūkojis, Viņš sāka raudāt par to: „Ak, kaut saprastu arī tu šajā dienā to, kas vajadzīgs tavam mieram! Bet tagad tas ir apslēpts tavām acīm.
Svētrunas
.jpg)
