Sagatavoja Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins
1987. gadā Dievišķā kulta kongregācija izdeva instrukciju par koncertiem baznīcās. Tajā piedāvāja bīskapu konferencēm un atbilstoši to kompetencei arī nacionālajām liturģijas un sakrālās mūzikas komisijām pārdomas un interpretāciju par kanoniskajām normām, kas attiecas uz dažādu mūzikas žanru atskaņošanu baznīcās, galvenokārt ārpus liturģiskajām svinībām.
Augusts Kristum ticīgo dzīvē Latvijā lielā mērā saistās ar dažādu veidu svētceļojumiem uz Aglonu, kas palīdz uzlādēt “garīgos akumulatorus” visam nākamajam gadam un vainagojas ar svētkiem – Vissvētākās Jaunavas Marijas uzņemšanu Debesu godībā un procesiju Aglonas bazilikas laukumā.
Aglonas bazilikā virs galvenā altāra mūs uzlūko Dievmātes Brīnumdarītājas svētbilde, kas jau vairākus gadsimtus ir Jaunavas Marijas klātbūtnes zīme mūsu zemē un tautā.
Jau daudzkārt esam dzirdējuši, ka sv. Jāzeps ir nerunīgs. Svētajos Rakstos nav neviena Jāzepa dialoga ar Mariju vai Jēzu. Evaņģēlijos viņam veltīti tikai 26 panti. Viņu piemin tikai Lūkass un Matejs. Maz vai gandrīz nemaz neesam dzirdējuši par sv. Jāzepa parādīšanos Francijā, mazā Provansas pilsētiņā Kotiņjakā (Cotignac), kur viņš izsaka dažus vārdus.
Ļ. cien. Latvijas bīskapi un priesteri! Dārgā ticīgā tauta! Parastā liturģiskā laika 18. svētdienas (1. augusts) Dieva Vārds mums stāsta par to, cik ļoti cilvēki bija pārņemti ar Jēzus personu. Meklējot Viņu, cilvēki bija gatavi doties uz ezera otru krastu. Cilvēki ļoti vēlējas būt kopā ar Kungu un klausīties Viņa vārdos. Tomēr Vārds ietver sevī fundamentāli svarīgu jautājumu – kāpēc cilvēki meklēja Kungu?
Šodien ļoti daudzi cilvēki sūdzas par laika trūkumu. Mēs esam ļoti aizņemti darbā, mums jārisina neskaitāmas problēmas un ģimenēs vienkārši pietrūkst laika satikties un būt kopā. Mūsdienās vieta, kuru saucam par mājām, ir kļuvusi līdzīga viesnīcai, kurā uz brīdi iegriežamies. Mājinieki savā starpā, protams, sazinās, bet viņiem nav laika izdzīvot kopābūšanas prieku!
Priesteris Andris Ševels MIC, Daugavpils Jēzus Sirds draudzes prāvests
Dievs savā bezgalīgajā mīlestībā vienmēr pirmais nāk pie mums, mūs meklē un aicina Viņam sekot, bet no mums gaida, ka mēs Viņu pieņemsim un atbildēsim Viņam. Dievs mūs vada uz Apsolīto zemi – Debesu valstību, un Viņam ir plāns attiecībā uz mūsu dzīvi, plāns, kas ir nesalīdzināmi labāks par mūsējo. Tādēļ ikvienam cilvēkam jāmācās pazīt Dieva aicinājumu un atbildēt uz to, tas ir, pacietīgi censties noskaidrot to, kāda ir Dieva griba, jo tā atklājas pakāpeniski.
Turpinot pārdomas par mīlestības tikumu, esam nonākuši pie vienas no kristīgās ticības grūtākajām nostādnēm, kuru esam saņēmuši no Kristus: “Mīliet savus ienaidniekus, labu dariet tiem, kas jūs ienīst!” (Lk 6,27) Ar vārdu “ienaidnieks” tiek apzīmēti tie cilvēki, kuri mūs ienīst, apvaino, dara netaisnību, parāda nelabvēlību vai pat ļaunprātību un izraisa mūsu nepatiku. Kristus mudina neturēt naidu pret ienaidniekiem, bet vismaz parādīt viņiem vispārējās tuvākmīlestības apliecinājuma zīmes.
Raksti
