Lieldienu laika sestajā svētdienā Leons XIV uzrunā pirms lūgšanas “Debesu Karaliene” uzsvēra, ka, pat ja mēs esam vāji, Dievs mūs pavada ar savu Garu un padara par savas mīlestības instrumentiem pret citiem, sabiedrību un pasauli. Šī bija pirmā reize pēc ilgāka laika, kad pāvests uzrunāja ticīgos no Apustuliskās pils loga.
"Mēs ieklausījāmies Svētā Gara balsī, lai ievēlētu cilvēku, kam lemts vadīt vispārējo Baznīcu, būt par apustuļa Pētera pēcteci, Romas bīskapu". Ar šiem vārdiem sākas kardināla Pjetro Parolina priekšvārds grāmatai «Leone XIV. La via disarmata e disarmante» («Leons XIV. Neapbruņotais un atbruņojošais ceļš»), kuras autors ir itāļu žurnālists Antonio Preziosi.
Pāvests Leons XIV ir nominējis Tizianu Merleti, bijušo Franciskāņu nabadzīgo māsu kongregācijas ģenerālpriekčnieci, par Konsekrētās dzīves institūtu un Apustuliskās dzīves biedrību dikastērija sekretāri.
Trešdienas, 21. maija, rītā pāvests Leons XIV vadīja savu pirmo vispārējo audienci. Svētā Pētera laukumā bija sapulcējušies aptuveni 40 tk. ticīgo, tai skaitā, svētceļnieki no Latvijas. Turpinot sava priekšgājēja, pāvesta Franciska, aizsākto katehēžu ciklu par Jēzu Kristu – mūsu cerību, Leons XIV skaidroja Evaņģēlija līdzību par sējēju.
“Jūsu klātbūtne un lūgšana man sniedz lielu mierinājumu un iedrošinājumu,” teica pāvests Leons XIV, 19. maijā atsevišķā audiencē pieņemot citu kristīgo konfesiju un citu reliģiju pārstāvjus, kuri bija ieradušies uz viņa pontifikāta sākuma svinībām.
"Skatieties uz Kristu! Atveriet sirdis Viņa mīlestības piedāvājumam!" - cik ļoti šie Leona XIV vārdi, kurus viņš teica sava pontifikāta inaugurācijas Svētās Mises sprediķī, atgādina tos vārdus, kurus kādreiz teica Jānis Pāvils II: "Nebaidieties! Atveriet durvis Kristum!"
Kardinālu kolēģija ielika Dieva rokās vēlmi ievēlēt jauno Pētera pēcteci, spējīgu glabāt bagāto kristīgās ticības mantojumu un vienlaikus risināt mūsdienu jautājumus un izaicinājumus – tā, atskatoties uz konklāvu, sacīja pāvests Leons XIV. 18. maijā Svētā Pētera laukumā viņš svinēja Svēto Misei, ar kuru oficiāli sākās viņa pontifikāts. Pirms svinībām pāvests apbraukāja laukumu, sveicinot un svētījot tur sapulcējušos ticīgos.
1891. gada 15. maijā klajā nāca pāvesta Leona XIII enciklika "Rerum novarum" ("Par jaunām lietām"). Šis datums, kā arī kardināla Roberta Prevosta ievēlēšana par pāvestu Leonu XIV ir iespēja pārdomāt par šī dokumenta nozīmi.
Jaunais pāvests savā pirmajā homīlijā ieskicēja vienu no grūtākajiem ceļiem, pa kuru Baznīcai ir jāiet. Mūsdienu laikmetā, kad strauji izplatās sekularizācija, pieaug nicinājums pret ticību un valda garīgs apjukums, Leons XIV aicina sniegt drosmīgu liecību - nevis triumfālisma, bet svētuma un mīlestības liecību.
Savas ievēlēšanas dienā, 8. maijā, pāvests Leons XIV iznāca uz Svētā Pētera bazilikas centrālā balkona, tērpies sava jaunā amata drānās un ap kaklu uzlicis nelielu zelta krustu. Šis krusts, Baznīcas terminoloģijā runājot, “pektorāls”, satur dziļu vēstījumu, jo tā iekšienē ir iestrādāti svētā Augustīna, svētās Monikas un dažu citu svēto nelieli kaulu relikviju fragmenti.