Lai ir slavēts Jēzus Kristus! Šai dienai paredzētajā Evaņģēlija fragmentā lasām: "Un, lūk, tur bija kāds cilvēks, vārdā Zahejs, muitnieku priekšnieks un bagāts vīrs."
Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība. Kas man tic, tas dzīvos, kaut arī viņš mirtu. Un katrs, kas dzīvo un tic man, nemirs nemūžam.Vai tu tici tam? (Jņ 11, 25-26)
Lasot kādu fragmentu no Svētajiem Rakstiem, vienmēr ir derīgi to aplūkot saistībā ar tekstiem no citām Bībeles grāmatām (īpaši tad, ja to paredz Baznīcas liturģija), kā arī izlasīt pantus, kas ir pirms konkrētā fragmenta un pēc tā.
Šīsdienas Svēto Rakstu lasījums no Izceļošanas grāmatas varētu rosināt mūsos jautājumu: ko gan tauta darītu bez Mozus? Šī nodaļa (Izc 17) spilgti atklāj, cik liela nozīme ir kādam īpaši izraudzītam cilvēkam.
Šodien Baznīca svin arī Dievmātes — Rožukroņa Karalienes — svētkus, atceras un pārdomā par šo īpašo, Marijai veltīto lūgšanu, proti, Rožukroņa lūgšanu. Ir skaidri saskatāma saistība starp galveno šīs svētdienas lasījumu tēmu un aicinājumu lūgties Rožukroni.
Čakli un uzcītīgi Svēto Rakstu lasītāji noteikti ir ievērojuši, ka mūsu Pestītājs Debesu valstības noslēpumus labprāt atklāj līdzībās. Tā arī šodien Lūkasa evaņģēlija lasījumā Jēzus mūsu uzmanībai piedāvā stāstu par nabaga Lāzaru un bagāto vīru un gaida, lai mēs cenšamies atšifrēt līdzībā sniegto mācību.
Lai ir slavēts Jēzus Kristus! Diezgan bieži nācies dzirdēt no klausītājiem un dievlūdzējiem vārdus: "Cik skaisti bija šodienas Svēto Rakstu lasījumi!" Šai svētdienai paredzētais Evaņģēlija teksts skaistuma ziņā ir viens no izcilākajiem Jaunās Derības fragmentiem.
Šīsdienas Evaņģēlija lasījums mūs aicina pārdomāt par aicinājuma lielo noslēpumu, kura pamatā ir dievišķā gudrība, kas tiek dota arī katram no mums dažādās dzīves situācijās, uz kurām mēs spējam vērtējoši atskatīties tikai pēc noteikta laika sprīža.
Dieva Vārds, protams, sevī ietver ne tikai pavēles, aizrādījumus vai aizliegumus. Ja tā uztveram Dievu, tad bieži rīkojamies kā nepaklausīgi bērni, kuriem ir stingri aizliegts aiztikt uguni. Ja šādiem bērniem to atgādina, viņi saka: "Mēs jau to zinām, simtiem reižu esam to dzirdējuši," bet, kad pienāk izšķirošais brīdis, tad viņi neizbēgami apdedzinās.
Mieram tuvu
