Uzdosim sev jautājumu: “Kurš ir kā Dievs?” Ne tikai prāta, bet arī dabisko jūtu vadīti, mēs gan apzināmies, gan nojaušam, ka neviena radība nespēj līdzināties Dievam un ka Dievs ir vienīgais dzīvības Kungs, jo Dieva ideja, kādu mēs sastopam kristietībā, izslēdz vēl kāda cita dieva pastāvēšanas iespēju.
Tas ir apgalvojums, ko šodien dzirdam no Jēzus lūpām. Šīsdienas Evaņģēlija fragmentā Jēzus atkal diskutē, bet Viņa pretinieki nav farizeji, kā tas ierasts, bet gan saduceji. Tā bija aristokrātiskā jūdu daļa, kura noliedza mirušo augšāmcelšanos. Savu jautājumu viņi pamato, kā dzirdējām, ar diezgan īpatnēju piemēru.
Bībelē cilvēks, kas satiek Dievu, tiek saukts jaunā vārdā. Ābrams kļūst par Ābrahamu. Jēkabs kļūst par Izraēli. Zaheja vārds tulkojumā nozīmē 'tīrs, nevainīgs'.
Jēzus Kalna mācības sākumā izskan Evaņģēlija lasījumā dzirdētās svētlaimes. Tā ir Dieva atbilde uz cilvēka dziļākajiem sirds meklējumiem. Svētlaime aizvien ir mūsu mērķis, vienalga, vai līdzeklis tās sasniegšanai ir bauda, vara, gudrība vai kas cits. Svētlaime ir mūsu lielākais labums. Katrs to meklē, bet ne katrs atrod, jo ne katrs zina, kur tā atrodama.
Dārgie, brāļi un māsas! Šīsdienas Evaņģēlija fragments, izmantojot līdzību, aicina lūgšanā atvērties pret Dievu un ar tās iedarbību nest augļus savā dzīvē un visā sabiedrībā.
Šīs svētdienas Evaņģēlija fragmentā Jēzus stāsta līdzību par kādu atraitni un netaisnīgu tiesnesi. Šo līdzību mēs labāk sapratīsim, ja ieskatīsimies Baznīcas tēvu komentāros. Svētais Augustīns to skaidro šādi – kāds ļaundaris izmantoja atraitnes grūto situāciju (viņai nebija ne vīra, ne bērnu) un piesavinājās viņas zemes gabalu.
Pāvesta Benedikta XVI izsludinātā ticības gada izskaņā mēs saucam līdz ar apustuļiem: “Kungs, pavairo mūsu ticību!” Katrs no mums šajā laikā ir atjaunojies ticībā uz Dieva neaptveramo mīlestību un atzinis savu nespēku tai sekot bez Viņa žēlastības palīdzības.
Šodien Kungs mums stāsta līdzību par negodīgo pārvaldnieku. Šīs līdzības galveno domu varētu skaidrot šādi: mēs, grēcinieki, šīs pasaules labumus protam labi izmantot savu mērķu sasniegšanai, bet mums ir jāmācās tos izmantot tā, lai mēs sasniegtu mūžīgo dzīvi.
Šīsdienas evaņģēlija lasījumā mācekļi uzdod jautājumu, kas arvien ir aktuāls katram no mums: “Kungs, vai tikai nedaudzi tiks izpestīti?” Mācekļi savā jautājumā liek uzsvaru uz skaitli. Cik būs izglābto? Daudz vai maz? Jēzus savā atbildē liek uzsvaru jau vairs nevis uz “cik?”, bet gan “kā sasniegt pestīšanu?”.
Šīsdienas lasījumiem cauri vijas gaidīšanas tēma. Jau Gudrības grāmatā lasām: “Tava tauta pacietīgi gaidīja, ka taisnīgie tiks izglābti, bet netaisnīgie aizies bojā.”