Priestera komentārs Svētā Gara nosūtīšanas svētkos (20.05.2018)
Iedomājieties, ka vīram uzdotu uzdevumu uzrakstīt vai pastāstīt par savu sievu – kāda viņa ir. Vai otrādi – sievai būtu jāuzraksta vai jāpastāsta par savu vīru, ar kuru kopā nodzīvots gana ilgs laiks. Ja minētais cilvēks gribētu būt godīgs un patiess, viņš saprastu, ka to paveikt nav iespējams dažās rindkopās. Nav iespējams izstāstīt visu piedzīvoto, nav iespējams dot definīciju vai izsmeļošu raksturojumu. Attiecības ir dzīve. Attiecības ir jāpiedzīvo. Tās ir stāsts, ko mēs saprotam tikai ar laiku. Un tieši to pašu varam teikt par Svēto Garu, kura nosūtīšanu svinam šodien – Vasarsvētkos.
Priestera komentārs Kunga žēlsirdības svētdienā (08.04.2018)
Šodien svinam otro Lieldienu svētdienu – Kunga žēlsirdības dienu. Noslēdzam Lieldienu oktāvu un esam aicināti paturēt prātā Lieldienu noslēpuma pašu sakni. “Dievs ir Mīlestība,” (1 Jņ 4, 16) saka svētais Jānis. Tieši tas ir pamats Lieldienu noslēpumam. Dievs tik ļoti mīl katru no mums, ka ir gatavs par mums atdot savu dzīvību, gatavs satriekt nāvi un augšāmcelties no miroņiem, lai dāvātu mums cerību un mūžīgo dzīvi.
Priestera komentārs Gavēņa laika IV svētdienai (11.03.2018)
Lielais gavēnis ir garīgs ceļš, kas mūs ved pretī Kristus augšāmcelšanās svētkiem. Gavēņa mērķis ir mūsu sirds atgriešanās, kas ir iespējama, tikai pateicoties Dieva žēlastībai un arī mūsu atvērtībai un gatavībai līdzdarboties. Atgriešanās nav tikai ārēja darbība vai vienkārša apņemšanās laboties, bet gan process, kas dziļi pārveido visu mūsu dzīvi.
Priestera komentārs Gavēņa laika III svētdienai (04.03.2018)
Turpinās Lielais gavēnis, un šodien esam tā trešajā svētdienā. Šajā svētdienā aicinu jūs padomāt par savas sirds svētnīcu un atbildēt uz dažiem jautājumiem, kas palīdzēs aizvadīt šo svētīgo laiku. Kā mēs šo žēlastības laiku dzīvojam? Kā īstenojam savus nodomus un apņemšanās?
Priestera komentārs Gavēņa laika I svētdienai (18.02.2018)
“Kaut jūs šodien dzirdētu Viņa balsi: “Nenocietiniet savu sirdi kā Meribā, kā Masas dienā tuksnesī, kur mani kārdināja jūsu tēvi, – viņi pārbaudīja mani, lai gan bija redzējuši manus darbus.”” (Ps 95(94), 8-9) Tuksnesis, kur mēs kārdinām Dievu. It kā Dievu varētu kārdināt tā, kā kārdina cilvēku.
Bija Dieva sūtīts cilvēks, vārdā Jānis. Jāņa Kristītāja misija bija liecināt par Gaismu, atklāt cilvēkiem Labo Vēsti par Pestītāja nākšanu. Viņam sludinot, Kristus sāka “iemiesoties” klausītāju sirdīs. Arī mūsdienās, kad tuvojas Kristus Dzimšanas svētki, kuriem visi gatavojamies un kuri pirmkārt ir Dieva cilvēktapšanas, iemiesošanās svētki, mums jāapzinās, ka tie vispirms ir tādas iemiesošanās svētki, kurai jāturpinās mūsu sirdī, jo nebūtu labi, ja Kristus paliktu guļam silītē kā tāda skaista un jauka Ziemassvētku dekorācija.
Pēc aizvadītā gada plašās un pamatotās kritikas Romas pilsēta šīgada Ziemassvētkiem bija nolēmusi gatavoties īpaši laicīgi: pirmā egle tika uzstādīta 9. oktobrī (!), šādi laikam jau pārspējot ikvienu no mums.
Zemes dzīves laikā Kristus pasaulei atklājās pazemīga kalpa izskatā, bet šajā Baznīcas svētku dienā mēs raugāmies uz Viņu kā uz visas radības Valdnieku un Tiesnesi. Viņš ir nosēdies savas godības tronī, un Viņa priekšā tiek sapulcinātas visas tautas, ikviens cilvēks, kas dzīvojis šajā pasaulē.
Svētā Meinarda svētki noteikti šķiet lieliski piemērots brīdis, kad palūkoties uz kristīgās ticības saknēm mūsu zemē. Tas nenoliedzami būtu aizraujošs stāsts ar lieliski atdzejotām rindām no Atskaņu (Rīmju) hronikas, kā arī citātiem no Lībekas Arnolda Slāvu un Indriķa hronikām.
Priestera komentārs Kristus Vissvētās Miesas un Asinis svētkos (15.06.2017)
Šodien, svinot Kristus Vissvētās Miesas un Asiņu svētkus, Baznīca mūs aicina ieklausīties Jēzus vārdos: “Es esmu Dzīvā maize, kas nākusi no Debesīm. Kas ēdīs no šīs maizes, tas dzīvos mūžam. Un maize, kuru Es jums došu, ir mana Miesa par dzīvi pasaulei... Kas ēd manu Miesu un dzer manas Asinis, tas paliek manī un Es – viņā.”
Mieram tuvu
