Ja mums gadītos būt par krusta nāves aculieciniekiem, tad pilnīgi droši varam teikt, ka mūs vēl ilgi pēc tam naktīs mocītu murgi, bet šoks par visu redzēto būtu atstājis mūsu atmiņā neizdzēšamas pēdas. Bet Kristus pats labprātīgi izvēlējās tik drausmīgu nāvi. Nav šaubu, ka Viņš tā darīja ārkārtīgi nopietnu iemeslu dēļ. Tālāk centīsimies pārdomāt, kādi tieši bija šie iemesli. Visi notikumi, kas saistās ar Kristus krusta nāvi, ir kā punkts, kurā fokusējas tas necilvēcīgais posts un destrukcija, ko izraisa grēks. Jo tie esam mēs paši, kas attālinājušies no Dieva, izveidojām tādu pasauli, kurā burtiski jebkura nelietība ir kļuvusi iespējama, pat tik tālu, ka esam spējīgi piesist krustā kādu, kas ir pilnīgi taisnīgs un nevainīgs. Pat vēl ļaunāk – Kristus tieši tāpēc tika piesists krustā, ka Viņa mīlestība bija bezgalīga, ka Viņš nesavtīgi dāvāja cilvēkiem patiesību un darīja labu. Lai ik reizi, kad uzlūkojam Kristus krustu, nostiprinās mūsu apņemšanās nedarīt neko tādu, kas varētu vairot šīs pasaules ļaunumu un lai lūdzam žēlastību šo apņemšanos īstenot. Viss, kas notiek Kalvārijā, atsedz un parāda to mežonīgo postu un ļaunumu, kuru izraisīja mūsu attālināšanās no Dieva. Taču galvenais ir kas cits – Kalvārijā notikušais liek mums nomesties uz ceļiem Kristus priekšā, liek mums Viņu pielūgt un slavēt, jo Viņš neizsakāmajās ciešanās saglabāja kristāltīru, pilnīgu mīlestību uz Savu Mūžīgo Tēvu un uz mums, visiem cilvēkiem, bet tie taču bijām mēs, kuru vainas dēļ Viņš gāja caur ciešanām. Kristus ciešanas un nāve ir upuris par mūsu grēkiem. Kas ir upuris? Upuris ir mīlestība, kuru mēs īstenojam arī tad, kad ir grūti – pat ļoti, ļoti grūti. Kristus izturēja savā mīlestībā necilvēcīgi briesmīgos apstākļos – ne tikai to saglabāja, bet saglabāja visā pilnībā. No mūsu pasaules vislielākā ļaunuma bezdibeņa uz Debesu Tēvu pacēlās skaidra un bezgalīgi tīra Cilvēka Dēla mīlestība! Sātans nespēja atrast Viņā pat visniecīgāko vietiņu, kas nebūtu šīs mīlestības caurstrāvota. Un tas arī vēl nav viss: visa nomocītā un krustā sistā Pestītāja būtība bija piepildīta ar mīlestību, kas bija ne tikai kristālskaidra, bet arī bezgalīga. Cilvēks Jēzus Kristus ir patiess Dieva Dēls – tāpēc mēs esam atpirkti! Tagad ikviens, kas grib iet savas dzīves ceļu vienotībā ar Kristu, var mērot šo ceļu mīlestībā uz Dievu un cilvēkiem. Mūsu pasaule – it visur, kur vien ļaujam ieiet Kristum, atkal kļūst par vietu, kur valda mīlestība un kur mēs paši pilnveidojamies ceļā uz mūžību. Katedrāle.lv | 
