Šos vārdus, ko lasām Lūkasa evaņģēlijā, Kristus izteica, sūtot septiņdesmit divus mācekļus pa diviem uz dažādām pilsētām un ciemiem, kur Viņš pats bija nodomājis iet, lai sludinātu. Kristus viņus sākumā pamāca: “Kurā pilsētā jūs ieiesit un jūs tur uzņem (..) sakiet viņiem: tuvu pie jums ir nākusi Dieva valstība. Bet, ja jūs ieiesit pilsētā un jūs tur neuzņem, tad izejiet uz tās ielām un sakiet: pat jūsu pilsētas putekļus, kas pielipuši pie mūsu kājām, mēs nokratām, bet to ziniet, ka Dieva valstība ir tuvu klāt!
Kristiešu vienotības veicināšanas dikastērijs izdevis jaunu dokumentu, kurā izvērtēts ekumeniskais dialogs par pāvesta nozīmi un Pētera primāta īstenošanu. Lūk, kopsavilkums.
Šogad 15. maijā pirmo reizi Baznīcas vēsturē Latvijā tika svinēti īpašie svētki Aglonas Dievmātes godam. Tieši tāpat arī pirmo reizi jūlija pirmajā svētdienā tiks svinēti svētki Dievmātes godam mūsu Kurzemes diecēzē – Vissvētākās Jaunavas Marijas no Kuldīgas, Dzīvības Mātes, svētki.
Piektdien, 24. maijā, Jafas vārtu ieeja bija gandrīz tukša. Šie vārti ir viena no galvenajām ieejām Jeruzalemes vecpilsētā. 2024. gada aprīlī Izraēlu apmeklēja mazāk tūristu nekā šai mēnesī pirms gada. Tas pats arī 2024. gada pirmajā ceturksnī.
Šogad 19. maijā mēs svinēsim Vasarsvētkus, kuros piepildās Kristus Lieldienu noslēpums un apsolījums. Kad bija īstenots darbs, kuru Debesu Tēvs uzdeva savam Dēlam veikt virs zemes, pienākot Vasarsvētku dienai, Jēzus mācekļiem tika atklāts un dāvāts Svētais Gars, lai tas pastāvīgi vadītu un svētdarītu Baznīcu. Ar šo brīdi Baznīca atklājās redzamā veidā pasaulei un sāka sludināt labo vēsti par Jēzu Kristu, lai darītu par mācekļiem visas tautas.
“Visu, kas vien ir patiess, kas ir godājams, kas taisnīgs, kas tīrs, kas patīkams, kam ir laba slava un kas vien ir tikumīgs, un kas vien slavējams, to paturiet prātā.” (Flp 4,8) Tikums ir pastāvīga un stingra nostāja – gatavība darīt labu. Tas ļauj cilvēkam ne tikai rīkoties, bet arī dot no sevis labāko. Esam aicināti praktizēt un pieaugt tikumos visu dzīvi, tādēļ ir labi tos ik pa laikam sev atgādināt.
Lielākajai daļai no mums dzīvē mēdz būt brīži, kad jūtamies izsīkuši. Tam var būt dažādi iemesli, taču dažreiz ar labu miegu nepietiek, lai atjaunotu mūsu prātu un ķermeni. Dr. Saundra Daltone-Smita (Dr. Saundra Dalton-Smith) grāmatas “Svētā atpūta: atjaunojiet savu dzīvi, atjaunojiet enerģiju, atjaunojiet veselo saprātu” (Sacred Rest: Recover Your Life, Renew Your Energy, Restore Your Sanity) autore ir pārliecināta, ka ir arī citi atpūtas veidi, kas ir tikpat efektīvi. Un, ja paskatās uz zemāk esošo sarakstu, katoļiem vienu no tiem būtu viegli sasniegt.
2025. gadā Baznīcā svinēsim Jubilejas gadu, kurš sāksies jau šī gada Ziemassvētku vigīlijā, 24. decembrī. Gatavojoties Jubilejas gadam, 2024. gadu pāvests Francisks ir izsludinājis par Lūgšanas gadu, kura laikā tiekam mudināti neatlaidīgi lūgt. Pāvests uzsver, ka pastāvīga lūgšana pārveido ne tikai cilvēku, bet arī apkārtējo sabiedrību pat tur, kur šķiet, ka ļaunums uzvar. Evaņģelizācijas lietu dikastērijs ir izdevis brošūru ar dažām norādēm, kas palīdz un veicina lūgšanu. Šajā brošūrā ir vairākas ierosmes lūgšanai.
Droši vien esam pamanījuši, ka mūsdienu sabiedrība un arī kultūra nav negatīvi noskaņota pret klusumu, gavēšanu, labiem darbiem, meditāciju, lūgšanu un visu to, kas ir apslēpts mūsos – mūsu garīgajā pasaulē un garīgo vērtību uztverē. Taču mūsdienu pati lielākā problēma, manuprāt, ir saistīta ar aizņemtību un dzīves steigu. Visbiežāk mēs nelūdzamies un nepraktizējam ticību vienkārši tādēļ, ka neatrodam tam laiku.
“Bet tas nav no svara, ja jūs vai kāda cita cilvēku tiesa mani tiesātu. Arī pats sevi es netiesāju, jo sirdsapziņa man nekā nepārmet. Bet tas mani vēl neattaisno. Kungs ir mans tiesnesis” (1Kor 4,3-4). Par sirdsapziņu ikdienas dzīvē mēs tik ļoti neaizdomājamies. Biežāk to lietojam, izsakot kādu aizrādījumu: “Vai tev sirdsapziņas nemaz nav?!” Bet kas īsti ir sirdsapziņa?
Raksti
