Ar jūgu mēs parasti saprotam varu, kas apspiež cilvēku, neļauj tam īstenot savas iespējas. Neviens no mums nevēlas verdzības apstākļus, grūtu un mokošu dzīves notikumu pieredzi. Tādēļ mūsu sirdij un prātam droši vien ir viegli pieņemt Jēzus vēlmi atspirdzināt, atvieglot katru, kas strādā un cieš grūtības.
Teologi dažkārt spriež par to, ko un cik daudz Jēzus zināja savas zemes dzīves laikā. Kā Dievam Viņam bija jāzina viss, bet kā cilvēks Viņš, iespējams, varēja arī visu nezināt. Tomēr šķiet, ka Jēzus ļoti labi apzinājās savu misiju.
Priestera komentārs Kristus Vissvetās Miesas un Asins svētkos. Svētās Mises lasījumi (23.06.2011)
Skolēnu grupa apmeklēja senu katoļu dievnamu. Kāds no bērniem prāvestam jautāja: "Vai jūsu baznīcā ir noticis kāds brīnums?" "Jā! Mūsu dievnamā katru dienu notiek brīnums!" priecīgi atbildēja garīdznieks un tad pajautāja: "Vai jūs zināt, kas ir šis brīnums?"
Mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastība, Dieva mīlestība un Svētā Gara klātbūtne lai ir ar jums visiem! Tie ir sveiciena vārdi, ar kuriem šodienas otrajā lasījumā apustulis Pāvils vēršas pie Korintas kristiešiem. Šajā sveicienā skaidri saskatām visas trīs dievišķās Personas.
Solžeņicins ir teicis: “Mēs esam aizmirsuši Dievu. Tas ir lielākais ļaunums; pārējais ir tikai tā sekas.” Tā ir patiesība. Šodienas sabiedrība, šķiet, patiešām ir aizmirsusi Dievu. Te slēpjas visa šodienas ļaunuma sakne.
Priestera komentārs Lieldienu 7. svētdienai. Sv. Mises lasījumi (05.06.2011)
Nav tik svarīgi, kas ir mūsu rokās, svarīgi – kā rokās esam mēs. Mēs cenšamies būt neatkarīgi, bet ne vienmēr mums tas izdodas. Piedzīvojam priecīgus brīžus, esot Svētā Gara rokās, tuvības mirkļus kopā ar Dievu – lūgšanā, attiecībās ar cilvēkiem, dabas skaistumā.
Priestera komentārs Kunga debeskāpšanas svētkos. Sv.Mises lasījumi (02.06.2011)
Četrdesmitajā dienā pēc Kristus augšāmcelšanās svētkiem mēs svinam Kristus Debesīs uzkāpšanas svētkus. Jēzus ir īstenojis savu misiju un ir sagatavojis mācekļus, lai tie spētu uzticīgi gaidīt Viņa otrreizējo atnākšanu. Kristus redzamā veidā ieiet sava Tēva godībā, lai būtu pie Tēva labās rokas.
Kristus ir augšāmcēlies! Alleluja! Patiesi augšāmcēlies! Ir jau sestā Lieldienu svētdiena, un dažiem varbūt liksies – pietiek visu laiku skandināt to Alleluja, jo Lieldienas jau sen aiz kalniem.
Kāds tibetiešu mūks rakstīja: “Kad es vakar gāju kalnos, es pamanīju tālumā stāvošu meža zvēru, kad tam pietuvojos, redzēju, ka tas patiesībā ir cilvēks, bet, kad pienācu pavisam tuvu un ieskatījos viņa sejā, es atpazinu, ka tas ir mans brālis.”
Mieram tuvu
