Lielākajai daļai no tiem, kas tur savās rokās “Mieram tuvu” grāmatiņu, droši vien nesagādā problēmas – protams, ar Dieva žēlastības palīdzību – apliecināt, ka viņi tic Dievam. Bet vai ar to pietiek?
Šajā svētdienā – divas dienas pēc svētā apustuļa Jēkaba svētkiem 25. jūlijā – mēs svinam Rīgas Metropolijas dievnamu iesvētīšanas svētkus. Šajā dienā mēs domājam par vietu, konkrētāk – celtni, kurā pulcējamies uz kopīgu un individuālu lūgšanu un, pats svarīgākais, uz Euharistijas svinēšanu.
Dārgie Dieva Vārda lasītāji! Šai dienai paredzētie lasījumi mūs rosina uz pārdomām par Dieva Vārda neizmērojamo spēku. Dieva Vārds ir dzīvinošs. Tas nāk pie mums, lai darītu mūsu sirdi atsaucīgu.
Šodien Dieva Vārds mums atklāj patiesību par mums pašiem. Ja mēs vēlamies kļūt patiešām brīvi un patiešām pazemīgi, proti, patiesi pret sevi, pret Dievu un pret tuvākajiem, tad mums jākļūst kā bērniem, jo viņiem pieder Debesu valstība.
Lai atzīmētu to, ka pirms 2000 gadiem piedzima dižais apustulis svētais Pāvils (dzimis starp 7. un 10. gadu pēc Kristus), pāvests Benedikts XVI ir pasludinājis īpašu jubilejas gadu, kas sākas tieši šodien un noslēgsies pēc gada, t.i., 2009. gada 29. jūnijā.
Mēs labāk gribam redzēt Jāni Kristītāju pie Jordānas upes, aicinot ļaudis atgriezties no grēkiem un kristot viņus grēku nožēlas kristībā. Tur viņš ir izcils reliģiskais līderis, kas aizrauj simtiem cilvēku. Viņa sludināšana paver ceļu uz Dieva valstību un atklāj citus apvāršņus mūsu attiecībām ar Dievu.
Pārdomājot šos vārdus šodienas Evaņģēlija lasījuma gaismā, mēs parasti tos izprotam diezgan tiešā un šaurā nozīmē. Loģiski spriežot, mēs šos vārdus attiecinām uz divpadsmit Kristus mācekļiem un uz tām neparastajām spējām, kuras Viņš tiem piešķīra, proti, spēju dziedināt slimos, augšāmcelt mirušos, darīt tīrus spitālīgos un izdzīt ļaunos garus.
Iedams projām no Kafarnaumas, Jēzus ieraudzīja [..] cilvēku. Svētā Mateja evaņģēlija fragments mums šodien atgādina par kādu cilvēku – muitnieku, kuru Jēzus paaicināja, sakot: “Seko man!” Un tas piecēlās un sekoja Jēzum, un aicināja Viņu uz savām mājām, kur pie galda bija arī daudzi citi muitnieki un grēcinieki. Tas bija ieļaunojums farizejiem, un tie jautāja Jēzus mācekļiem: “Kāpēc jūsu Mācītājs ēd kopā ar grēciniekiem?”
Šajā pavasara svētdienā lasītie Svēto Rakstu fragmenti mūs mudina apzināties un apbrīnot Debesu Tēva gādību un labestību. “Tikai Dievā atdusies, mana dvēsele!” ar pārliecību izsaucas psalma svētrakstītājs. (Ps 62)
Mieram tuvu
