Lielākā daļa no mums svin savu dzimšanas dienu un laulību jubileju; klostermāsas un brāļi – svētsolījumu došanas dienu, priesteri – ordinācijas gadadienu. Parasti, ja ir kāds apsveicējs, tad cenšas pateikt skaistus vārdus, atcerēties skaistus brīžus no pagātnes, izteikt cerības pilnus novēlējumus nākotnei…
Priesteru komentārs Lieldienu VI svētdienai. Sv. Mises lasījumi (09.05.2010)
Patiesība par Vissvēto Trīsvienību ir viena no galvenajām ticības patiesībām. Mēs ticam vienam vienīgam Dievam Trīs Personās. Kaut gan vienmēr vairāk būs tā, ko cilvēks nezinās par Dievu, nekā tā, ko viņš par Dievu zinās, tomēr droši var teikt, ka Dieva būtību raksturo iekšēja mīlestība, vienotība un vienprātība.
Priestera komentārs Lieldienu III svētdienai. Sv. Mises lasījumi (18.04.2010)
Šodienas lasījumi ir bagāti ar vērtīgiem simboliem. Evaņģēlijs runā par Tibērijas ezeru, kuru mācekļi ļoti labi pazina, jo tieši šajā ezerā pirms sekošanas Kristum viņi, būdami zvejnieki, bija daudz zvejojuši. Šķiet, ka visa dzīve ir atgriezusies tajās sliedēs, kāda tā bija iepriekš, – it kā Jēzus viņu dzīvē būtu bijis tikai kāds skaists sapnis.
Lielā sestdiena ir diena, kurā liturģija paliek klusumā, – tā ir lielā klusuma diena. Kristieši tajā ir aicināti saglabāt iekšēju mieru – ko mūsu laikā tik grūti īstenot –, lai labāk sagatavotos Lieldienu vigīlijai.
“Kungs, mūsu Dievs, atceries savas žēlsirdības darbus!” tā šīsdienas liturģiskā dievkalpojuma ievadā visas ticīgās tautas vārdā lūdzas priesteris. Kāpēc Lielajā piektdienā stājamies sava Kunga priekšā ar šādu lūgšanu?
Šovakar sākas Kristus ciešanu, nāves un augšāmcelšanās piemiņas dievkalpojumu sērija, kas ilgs trīs dienas. Šīs trīs dienas (lat. triduum) ir jāuztver kā viens veselums. Uz to nepārprotami norāda liturģiskā kārtība – kā parasti (ar krusta zīmi un liturģisko sveicienu) sākas tikai šodienas dievkalpojums un kā parasti (ar noslēguma svētību) beidzas tikai dievkalpojums Lieldienu naktī.
Priestera komentārs Palmu jeb Kunga ciešanu svētdienai. Svētās Mises lasījumi (28.03.2010)
Pūpolsvētdiena jeb Palmu svētdiena atdzīvina kādu sensenu lūzuma punktu: realitāte var lūzt un laiks var lūzt. Ja mēs esam šajā realitātē un šajā laikā, tad laiks cenšas mūs pakļaut. Bet – vai mēs pakļaujamies laikam? Varbūt mēs pakļaujam laiku?
Priestera komentārs Gavēņa laika III svētdienai. Sv.Mises lasījumi (07.03.2010)
Mēs esam ceļā uz Lieldienām. Liturģiskie lasījumi un lūgšanas ir mūsu ceļvedis. Tie noskaņo kristieša garu, lai viņš ietu kopsolī ar visu Dieva tautu un lai viņa iekšējā pasaule skanētu unisonā ar Lielā gavēņa “simfoniju”.
Priesteris Mihails Sivickis, Andrupene–Puša–Venēcija
Priestera komentārs Gavēņa laika II svētdienai. Sv.Mises lasījumi (28.02.2010)
Šīs svētdienas liturģisko lasījumu kopīgā tēma varētu būt pilnība. Evaņģēlija fragmentā lasām par Jēzus Kristus pārveidošanos Tabora kalnā, parādoties kopā ar Mozu un Eliju, līdz ar to piepildot Vecās derības Likumu un praviešus.
Šodien ieklausāmies Dieva Vārdā no pravieša Jeremija grāmatas. Tie ir vārdi no pirmās nodaļas, kurā pravietis stāsta par to, kā Kungs viņu aicināja: “Tāpēc apjoz savus gurnus un celies, un runā visu, ko es tev pavēlēšu!”
Mieram tuvu
