Daudzi cilvēki tikai ar grūtībām saprot, ka, atnākot uz draudzes kanceleju, it īpaši lūdzot svētos sakramentus sev vai saviem tuviniekiem, viņi nav atnākuši uz lielveikalu, kur pietiek tikai paņemt izvēlēto preci no plaukta un ar to doties pie kases.
Esam sagaidījuši Kristus Dzimšanas svētkus. Ļoti labi šo svētku noskaņu raksturo kāds stāsts. Jaunieši Ziemassvētku uzvedumam meklēja trīs ķēniņus. Viņi lūdza vairākus cilvēkus uzņemties šīs lomas. Katram no tiem būtu tikai jāatnes kāds priekšmets, kas viņiem daudz nozīmē, kā dāvana Bērnam Jēzum un jāpasaka pāris vārdu par to.
Šodien, ceturtajā Adventa svētdienā, jau esam pavisam tuvu Baznīcas skaistākajiem svētkiem – Kristus piedzimšanas svētkiem. Visu Adventa laiku mēs īpaši godinājām Vissvētāko Jaunavu Mariju, kura dāvāja mums šos svētkus, atbildot eņģelim ar vārdu Fiat!(Lai notiek!).
Šo trešo Adventa svētdienu, kuru sauc arī par Priecīgo, vispirms varam raksturot kā laiku, kurā mēs gribam tuvoties Dievam, pievērsties Viņam, lai saņemtu no Viņa apžēlošanu un grēku piedošanu.
Advents ikvienam ir svarīgs laiks, jo atklāj to, ko kristietis dara visu savu mūžu, – viņš gaida un lūdz: “Nāc, Kungs Jēzu!” (Atkl 22, 20) Kristus mums neteica, kad Viņš atnāks, bet apsolīja, ka noteikti atgriezīsies pie mums. Katru dienu mēs gaidām, un, pateicoties šai gaidīšanai, pieaug mūsu mīlestība pret Viņu.
Mīļie brāļi un māsas Kristū, varētu teikt, ka mūsdienās cilvēks grib sasniegt izcilību visās jomās. Piemēram, ja mēs pērkam kādu preci, tad gribam iegādāties to vislabāko; ja mācāmies svešu valodu, vēlamies to prast bez kļūdām; sportā gribam sasniegt vislabākos rezultātus. Tas nozīmē – vēlamies kļūt par izciliem meistariem. Bet šodien varam sev pajautāt: vai ir iespējams dzīvot pilnīgi izcilu dzīvi? Kāda tā varētu būt?
Adventā mēs ne tikai gatavojamies Jēzus Dzimšanas svētkiem, bet arī svinam nemitīgu Dieva Dēla un pasaules Pestītāja atnākšanu mūsu dzīvē un sludinām Viņa atgriešanos laiku beigās. Jēzus jau ir nācis, Viņš nāk un atkal nāks ar lielu spēku un godību (Lk 21, 27).
Nekas nav bezgalīgs. Visam reiz pienāk beigas: pasaulei, laikam, dzīvībai un arī mūsu dzīvei. Šīs svētdienas lasījumi mums atgādina būtisku dzīves realitāti: viss virs šīs zemes ir trausls, pārejošs.
Starp daudziem aizkustinošiem stāstiem, kas lasāmi Svētajos Rakstos, ir arī tie divi, kurus dzirdam šodien: no Ķēniņu pirmās grāmatas stāsts par Sareptas atraitni un no Marka evaņģēlija – stāsts par atraitni, kuru Jēzus uzslavēja.
Mieram tuvu
