Priestera komentārs Gavēņa laika IV svētdienai. Sv.Mises lasījumi (18.03.2012)
Sasniedzot pusceļu, nereti atvelkam elpu un sakopojam spēkus, lai mērotu atlikušo posmu. Līdzīgi ir ar 40 dienu gavēni: senāk tas nesākās Pelnu trešdienā, bet gan svētdienā, tādējādi ceturtā svētdiena veidoja savdabīgu vidus brīdi: atelpu pēc jau paveiktā un prieku par tuvojošos mērķi – Kunga Augšāmcelšanās svētkiem.
Priestera komentārs Gavēņa laika III svētdienai. Sv.Mises lasījumi (11.03.2012)
Šīsdienas pirmajā lasījumā Dievs pasludina savai tautai baušļus. Visi tos labi zinām un lielākoties saprotam, par ko tie runā. Visi baušļi ir svarīgi, un visu baušļu ievērošana ir nepieciešama, lai mēs taisnīgi dzīvotu Dieva priekšā. Svētais Augustīns salīdzināja baušļus ar desmitstīgu kokli, proti, ja visas stīgas ir pareizi noskaņotas, tad mūsu dziesma Dieva priekšā patiešām ir īsta un ar savu dzīvi atklājam citiem Dieva godu.
Priestera komentārs Gavēņa laika II svētdienai. Sv.Mises lasījumi (04.03.2012)
Šodien Dieva Vārds pievērš mūsu uzmanību trim kalniem. Uz pirmā Dievs pārbaudīja Ābrahama ticību. Šīs pārbaudes nopietnība un smagums atbilst lielajam solījumam: “Es tevi svētīšu un vairošu tavus pēcnācējus.” (Rad 22, 17) Šī pēctecība ir vairāk garīga nekā miesīga.
Priestera komentārs Gavēņa laika I svētdienai. Sv.Mises lasījumi (26.02.2012)
Pirms dažām dienām ir sācies Lielais gavēnis – grēku nožēlas un atgriešanās jeb konversijas laiks. Šī posma pirmās svētdienas Dieva Vārda liturģija runā par pestīšanas tēmu – ļoti svarīgu tēmu, kas atrodas kristīgās vēsts centrā (sk. KBK, 571 un 601).
Mūsu Kungs Jēzus Kristus ne tikai atnesa mums Labo Vēsti, ka Dievs mūs bezgalīgi mīl, ka mēs viņam patīkam un ka Viņš mūs grib glābt no ļaunuma un posta – grēka, bet Viņš arī pats sevi salika upurī par mums. Uz krusta. Ja mēs gribam būt vienoti ar Dievu, tad mums jābūt ar Viņu vienotiem ne tikai Labajā Vēstī, ko esam dzirdējuši un zinām, bet visā – tas ir, jāvienojas ar Viņu arī upurī par dvēselēm.
Kas ir brīnums? Ko mēs uzskatām par brīnumu? Vai mūsu dzīvē ir noticis kaut kas tāds, kas pārsniedz cilvēka saprašanu un spēku? Vai mēs gribam, lai mūsu dzīvē notiktu kāds brīnums? Šādus jautājumus apzināti vai neapzināti sev uzdod ikviens, kas pārlasa šīsdienas Evaņģēlija lasījumu.
Laikam gan nav neviena cilvēka, kurš nebūtu saskāries ar kādām personiskām ciešanām – ja ne lielām, tad vismaz ar zobu sāpēm. Kā gribētos no tā ātrāk atbrīvoties! Cik laimīgi esam, kad tas izdodas, un cik nelaimīgi un īgni mēdzam kļūt, kad slimība bezcerīgi ieilgst.
Priestera komentārs parastā liturģiskā laika IV svētdienai. Sv.Mises lasījumi (29.01.2012)
Lai ir slavēts Jēzus Kristus! Šodien uz mūsu kopīgo grēku nožēlu un lūgšanu Trīsvienīgais Dievs atbild ar vārdiem no Bībeles piektās grāmatas, kas sengrieķu valodā saucas Deuteronomija jeb Atkārtotā likuma grāmata.
Mūsu nākotne patiešām ir noslēpumaina un bieži mūs biedē. Lai uzzinātu, kas būs nākotnē, daudzi cilvēki ir pat gatavi iet pie zīlniekiem un skatīties horoskopus, bieži neapzinoties šīs rīcības negatīvās sekas.
Kristība ir ticības sakraments – ticība, kas nepieciešama, lai saņemtu Kristību, vēl nav pilnīga un nobriedusi ticība, bet gan tās iesākums, un vēlāk ticīgais ir aicināts savu ticību attīstīt.
Mieram tuvu
